Lietuvas apmeklējums izvērsās par kārtējo netipisko piedzīvojumu.
ar senajiem draugiem apklaiņot kuršu kāpu, mazliet haotiski apmainīties idejām, mēģināt nervozēt par ne ko, bet arī kopā būt un baudīt tiešām kūrortvērtīgās pilsētiņas, drīzāk jau miestiņus, kas rauš piķi tā ka nemetās.
atklātā jūra izskatās kā jūra, bet ir tomēr nezināma, neatklāta atšķirība ko sajūt no parasta līča, nu zini un viss.
kapitālistiskais monopols, vispār kā tā drīkst it kā demokrātiskā valstī aizliegt ļaut celt teltis savā privātājā dārzā?labi piekāst demokrātiju un Kuršu kāpas domnieku rīcību.
katrs jau meklē savu labumu.
toties vecākā gadagājuma cilv ir atsaucīgi, bet jaunieši nerimās mest ar papīrīšiem uz mums un turpināja to darīt ar centiem. ha!... žirga galva.
sals, naktī silts, bet ne ērts, doma tā ka man bioja viss ērtāk šoreiz mani aizraujoši mierina :D
atpakaļstops un doma par bomzīšu būšanu.
visi šizofrēniskie gadījumi un darītās lietas, kad liekas , ka neviens vairs nepaņems- stopētāju monstrs(ņem griezies ap savu asi uz vienas kājas un abas rokas plati izstieptas ar īkšķiem uz augšu)- garantē to ka, ja otrs tikmēr dejo bugi vugi grozīdams pakaļu- drīzu paņemšanu(tas ne kas ja jāgaida vēl stundu,bet šis rituāls tiešām palīdz):)
cik dziesmas izdziedātas, cik smiets un diets!jā laiks stopējot ir kas labs un īpašs, jo var jūgties ceļa malā ka vien gribas...:)
ar to beidzu un vēlt tik piemetinu
]





nedēļas prieks(lielākais)
esmu
budžetā!:)
yipiii
vai
wiiiiiiiiiiii :DDDD