išodien kkā nesajutos, ka gribētu un ka mani saprot
bet var`būt tāpēc ka negribu lai saprot mani.
kāds saprata, ar kādu tikšos, ar kādu ar kuru vispār nebiju domājusi vēl kādu vārdu pārmīt, tādās tikšanās reizēs domāju jā augšā debesīs Dievs smej un likteņa pirkstu maisa mākoņus,par ko man gan liels prieks, ka šim tādu humoresku gribas ienest maā dzīve, kas nu būs to nezinu, bet ceru ka tikšu saprasta, bet ja jau ceru beigās iznāks beigta žurka no tā visa.
visādā ziņā intresanti
domas, tās pelējošās pelēkās metam arā un labāk izsvīstam vasarā.
liekas sāk veidoties mans šīs vasaras sauklis- izjust, aizmirstot puvumu, jo ne jau viss ir nopuvis.
es?
mazliet
jāiemērc pienā.