uzrakstīt dvēselisku atdzīšanos , tās izkrastīšanu(domāts dvēseles), bet nē, to neesu piekopusi un diez vaj, nu ne jau šeit!
bet kkādas emocijas rakstu gan!
jūtos mazliet tizli, mazliet sekla!
mani apmierina mans darbs tā saucamais, mani neapmierina kaut kas cic(?).!
liekas tāda pozīcija, kad viss liekas pilnīgi, visa dzīve liekas ok, nav sen bijusi!bet drošvien tā ir bijis tikai es to nepiefiksēju!
mazā naivā optimiste kļūst un pazaudē naivumu!
bet tas visādā ziņā pilnībā arī nav aizgājis, tas naivums!
smejies vesels!
a vot cilvēks kā es pirms gada tā nedomāja- dzīvē vienmēr var atrast ēnas puses, pirms gada bija tā- dzīve var vienmēr atrast saules puses!
lielais jautājums, kas man lika apmainīt šī jautājuma formu uz pesimistisko!?
un tagad mazā optimiste īrē dzīvoklīti dziļā sirds nostūrī, kā es zinu ka tur viņa ir? jo jūtu ka ilgojos pēc tās Santas.
labi pietiek klabināt jājiet baudīt vasara!
ja?
jā!