Dzejas vakarā vienā brīdī jutu - aizgāja.
intresanti tā
liekas, ka ja ieit taj atmosfeerā var turpināt ilgi!
galvenais biki vairāk gribētāju, kas lasa dzeju.
Naksnīgās sarunas- maiteņu galveno kārt
un jā pat vienalga, kā no rīta izskatos, šodien slikti, āda sausa kā vecenītai un arī grumbās savelkās....
teātris, ak, tēma nekāda, - tipa skola
bet paiets etaps, nodrāstās laimīgās beigas.
bet kas var aizraut? ar ko var aizraut cilvēka prātu? satricināt un likt domāt, ka nav labi kā ir!? piecūkojam mēs pasauli ar savu uzvedību, gan metot zemē sūdus, gan metot dzeloņus viens otram.
Labi, ka ir draugi, tādi ar kuriem runā runā runā un ir labi.
ar tādiem, kas ko iesaka, jā ieklausās, jā vienkārši ir kopā!
bet ēst gan vajag mazāk, sportu vairāk!
tieši tā tieši tā!
man patīk atkārtoties tā it kā uzsverot kko!!!
un arī es nespēju neko uzrakstīt, bet gaidu iedvesmu- k darba jomā.
labi čau!
labi, nerunā ar mani!