| nežēlīgs kaut kas Tevi pārņem savā varā ka naktī braukā riņķi ar mašīnu- un klausies un nedoma vai tieši otrādāk - domā! sarunas nepiespiestas, klusums vienkāršs, tā es esmu ar draugiem kopā. tas nav stils, tā nav mācība, tās nav tikai jūtas- tā ir dzīve un ticība. atrodi sevi, mērķis nav- nu tas lielais, ir tādi maziņie, taču domāju, ka dzīves beigās mums neliks atzīmes par to kā mēs dzīvojām- mocījāmies, klausījām, darījām, smaidījam, neko nedarījām'...un tā tālāk ir skaisti kaut kas tomēr ir nedomā ka panāksi savu , bet dzīvo. sarežģīta un vienkārša. |
bet no otras puses rakstot šo rakstīju ar iedvesmu, tā dod daudz, ja tā to var nosaukt, kad man uznāk verbālā caureja un griba kko uzbīdīt cibā!
prieks nekur nepazūd, tas pāriet no viena veida citā, no viena cilvēka otrā!!:DD