Kārtīgi atmiekšķēt smadzeņu šūnas ir iespējams tikai un vienīgi pie tv, pluss vēl labāk , ja šo faktu pasaka pa pašu tv, kā arī ne tikai atmiekšķēt bet arī tās apdulināt, iestājoties pauzej vai smadzenēs tādam kā apreibinošam tizlam stūlbumam!
taj skaitā sēties pēc tam pie datora nau tas pats labākais variants, jo vai nu aptumšosies tavs prāts vēl vairāk vai kāda cita cilvēka prāts, kas visu šo lasa!
domāts darīts, sēžu un drukāju, varbūt tik tāpēc, ka gribu izspiest no sevis ko graujoši gudru, ha, jā man arī nāk smiekli, bet domāju, ka iemesls ir pietiekams, pēdējās nedēļas to vien daru kā gvelžu, nevienu īsti lādzīgu domu nēesu dzirdējusi izskanam no sevis, nu var būt ir gadijies,'bet šaubos!
tās ir tāds ideotisks periods, kur tu neko ar sevi nevari iesākt, mģinu lasīt vairāk, nē, tas nepalīdz, tas vēl vairāk saduļķo prātu, jo patiesi nespēju domas likt pa plauktiņiem, ak jā atstāstīt kas ar mani ir noticis, to gan, bet tieši tad kad liekas ka nu tev jāsaka cilvēkam , kas gudrs viņas ņem un atsaka, tavu domu pavedieni izjūk, un vienīgais ko tu vari pateikt- man šodien aptumšots prāts, vai tikai sekli un tizli jokot, kāds teiks mīlas dzelme, nē, pilnīgi nē , laiakm savu domu nemākulīga aizstāvēšana, nespēcīgi pretargumenti, arī cilvēku vēlme opunēt, pat tad ja nau iemesla, bailes no opunēšanas,,,, viss saliekas pa plauktiņiem, rakstot- var izmantot ilgāku laiku apdomai, neredz reakciju, secinājums- jaiziet tautās, bet ne uz pasākumiem, kur mūzika ir tā kas vada vakaru bez sarunām, bet jāveido kas tāds, kas tieši balstīts uz sarunām un diskusijām.savkārt tas liek domāt, ka mūdienu pārāk nobijušies cilvēki, kas par katru cenu grib to neparādīt cik ļoti viņiem bail, negribēs iet masās , daudzu cilvēku aprindās un runāt par tēmām, kas spēlē uz prātu, gan arī uz sirdi un jūtām!mēs esam noslegti.
divatā. tas ir mans modelis, varbūt pat perfektais, pie tējas.
bet tā arī ir utopija.
un galvenais mani fascinē tie kas ir vai nu cepti vai vārīti, eju līdzi viņu domu gaitai, gribu saprat, kā sanāk vēl pagaidām nezinu.
jājiet tautās.
bet ne ceptie un ne vārītie- tos var ņemt bārā, masā!
paradoks- neviens negrib atdzīt ka ir ne cepts ne vārīts, lai tad arī paliek!
kā kāds teica-
katram savs!
par šī posta saturu nenesu atbildību ,jo manas smadzenes ir tikko izmiekšķētas by tv!