| it kaa majaas atnesta kaste ar aaboliem it kaa labs darbs izdariits izdalot pacinjas it kaa ir bet tai pašā laikā nav. kas nav? izaugsmes, nau ražas ko es šodien godpilni varētu ievākt, nu nav. tas mani kaitina, jo neviens cits kā es pie tā neesu veinīga. apstāšanās un vienkārša eksistēšana ir izplūdusi manā dzīvē bet aj, kā to negribas. gribas grozus pillnus pielikt, bet es eju degradācijā, pat īsti nespēju pateikt to ko domāju!(vārdi raustās man uz mēles gala) ņemt cik var paņemt un dot cik esi ņēmis, neuztraucoties, ka sev nekā nepaliks! davaj neesam egoisti, davaj taisam šo pasauli labāku, mīlestībā nevis bagātībā, patiesā draudzībā nevis tehnisko lietu attīstībā! saulles lēkts nāks un rudens zelts sildīs sirdis, vai paļauties... un es to daru gaidu..... |