bettyboob

Kā man patīk šī grāmata. To lasot, man kņud vēdērā kā lieliska piedzīvojuma priekšnojautās. Un pasaule šķiet aizraujošu briesmu un neatklātu noslēpumu pilna.

Instructions book
by Neil Gaiman

Touch the wooden gate in the wall you never saw before. Say "please" before you open the latch, go through, walk down the path.

A red metal imp hangs from the green-painted front door, as a knocker, do not touch it; it will bite your fingers.
Walk through the house. Take nothing. Eat nothing. However, if any creature tells you that it hungers, feed it.

If it tells you that it is dirty, clean it. If it cries to you that it hurts, if you can, ease its pain. From the back garden you will be able to see the wild wood. The deep well you walk past leads to Winter's realm; there is another land at the bottom of it. If you turn around here, you can walk back, safely; you will lose no face. I will think no less of you.

Once through the garden you will be in the wood. The trees are old. Eyes peer from the under-growth. Beneath a twisted oak sits an old woman. She may ask for something; give it to her. She will point the way to the castle. Inside it are three princesses. Do not trust the youngest. Walk on.

( lasi tālāk )

Uz Robert's Books vienatnē nevar iet. Vajag līdzi kādu, kas ir racionāls un stingrs, un pārliecina tevi nolikt atpakaļ plauktā vismaz dažas no visām tām lieliskajām grāmatām, kuras esi sagrābies un tūlīt pat pirksi nost. Tu, protams, cīnīsies ar putām uz lūpām un izkliegsi (kā pašam šķitīs) neapgāžamus argumentus kāpēc nevari dzīvot tieši bez šīs grāmatas un arī bez tās. Taču otrs būs nesatricināms kā tāds Horna rags, līdz tu padosies un iesi pie kases ar to vienīgo, par kuras īstenu nepieciešamību esi spējis pārliecināt nežēlīgo loģikas kalpu. Toties izglābtā tev tad būs īpaši dārga, tu to bučosi un solīsies izlasīt šovakar pat (jā jā).

Bet Roberts tikai saprotoši smīnēs ūsās, un atvadoties pielies nedaudz eļļas tavā drāmā, aicinot drīz nākt atkal.

Tā negribas strādāt un skatīties datorā.
Gribas uzkāpt lielajā kļavā, uztaisīt štābiņu pašā augšā, paņemt līdzi limonādi un cepumus un visu dienu lasīt jaunos Fandorina piedzīvojumus. Jaunajā grāmatā Fandorins raksta blogu, kas stipri izskatās pēc Live Journal, un peld ar okeāna laineri meklēt Karību jūrās pazudušos dārgumus. Es traka palieku, kā man gribas neko citu kā vien lasīt tālāk.