Ziņas no Kvikjokkas
Mar. 18th, 2022 | 10:52 am
Arī Kvikkjokkā šķiet jūtams pavasaris, taču šī sajūta ir mānīga. Lai gan pa dienu ir plusi, Tarras upi joprojām klāj biezs ledus, naktīs ir pamatīgi mīnusi un ziemas tūrisma sezona sākās tikai pirms divām nedēļām. Ario saka, ka tagad būtu mīnus divdesmit, ja vien ne klimata pārmaiņas un nolādētie sniega moči. Sniega moči tāpēc, ka tie ir vainīgi pie lieluma nebūšanu, lai jau tad atbild arī par ziemas noraušanu.
Tieši tā, kopā ar pavasari un ziemas sezonas sākumu, ir klāt arī Ario. Par viņa ierašanos, protams, nebija nekādas skaidrības. Visas ziņas bija nekonkrētas, varētu pat teikt mīklainas. Tomēr pirms pāris dienām viņš ienāca pagalmā, un ne jau pa taku kā parasti cilvēki, bet pāri kupenām un uz slēpēm. Viņam līdzi bija čehu vilku suņa meitene vārdā Šuvamma. Savu vilksuni viņš vienmēr ved līdzi, piesietu garā striķī. Ienākot telpā viņš veikliem pirkstiem atpin striķa mezglu un ejot prom to atkal sapin.
Skatoties uz mūsu Grendlandes suņiem, Ario iespīdas acis un sejā parādās liels smaids. Var redzēt, ka sajūt mežonīgajos sunīšos radniecīgas dvēseles. Malamutiem gan viņa skatiens pārslīd pāri īpaši neaizkavējoties. Pats Ario ir tāds, no kura grūti nolaist skatienu. Ir viņā kaut kas magnētisks, kas fascinē un raisa apbrīnu. Taču vienlaikus arī ķermenisku trauksmi, intuitīvu vēlmi netuvoties.
Mums priekšā vēl mēnesis šeit. Būs interesanti! Un rīt Kvikkjokka kļūs par Kvī-kkjoku, jo ierodas jz Lavametender! Vai es jau teicu, ka būs interesanti?
Tieši tā, kopā ar pavasari un ziemas sezonas sākumu, ir klāt arī Ario. Par viņa ierašanos, protams, nebija nekādas skaidrības. Visas ziņas bija nekonkrētas, varētu pat teikt mīklainas. Tomēr pirms pāris dienām viņš ienāca pagalmā, un ne jau pa taku kā parasti cilvēki, bet pāri kupenām un uz slēpēm. Viņam līdzi bija čehu vilku suņa meitene vārdā Šuvamma. Savu vilksuni viņš vienmēr ved līdzi, piesietu garā striķī. Ienākot telpā viņš veikliem pirkstiem atpin striķa mezglu un ejot prom to atkal sapin.
Skatoties uz mūsu Grendlandes suņiem, Ario iespīdas acis un sejā parādās liels smaids. Var redzēt, ka sajūt mežonīgajos sunīšos radniecīgas dvēseles. Malamutiem gan viņa skatiens pārslīd pāri īpaši neaizkavējoties. Pats Ario ir tāds, no kura grūti nolaist skatienu. Ir viņā kaut kas magnētisks, kas fascinē un raisa apbrīnu. Taču vienlaikus arī ķermenisku trauksmi, intuitīvu vēlmi netuvoties.
Mums priekšā vēl mēnesis šeit. Būs interesanti! Un rīt Kvikkjokka kļūs par Kvī-kkjoku, jo ierodas jz Lavametender! Vai es jau teicu, ka būs interesanti?