(no subject)
Oct. 20th, 2016 | 10:26 am
Dubrovnikā iečekojāmies airbnb pie meitenes, kas izskatījās pēc Dornu princeses. Nu vai drīzāk Sniegbaltītes - melni mati, balta āda, sarkanas lūpas. Viņa mums parādīja ceļu uz King's landing - Dubrovnikas vecpilsētu. Kur vien mēs gājām, tauta liecās un klanījās mūsu Nesijas Ice star priekšā, gribēja pieskarties viņai un jūsmot par tās ziemeļniecisko daili. Pati karaliene palika vienaldzīga pret pavalstniekiem un lika manīt, ka dzelzs tronis viņu neinteresē, ja tas atrodas tik neizdevīgos klimatiskajos apstākļos. Labāk valdītu Winterfellā vai pie mežoņiem. Satikām kādu sievieti, kura izkusa sunes priekšā un teica, ka viņai tādi esot divi. Uz jautājumu, vai viņiem nav ļoti karsti šeit, atbildēja, ka nē, tie esot "Mediterian malamute".
King's landing ir brīnumaini skaista vieta, pilnmēness gaismā jo īpaši. Tur esot, jutos kā ietīta sapņainā migliņā. Dažbrīd man šķita, ka esmu nokļuvusi filmā "Only lovers left alive" - lai gan tā tika filmēta Marokā, noskaņa ļoti līdzīga. Kādā no ieliņām apsēdāmies kafejnīcā padzerties. Un uz sekundi man pavīdēja doma, ka te, pie šiem galdiņiem, varētu būt iespēja satikt kādu mirušo uz vienu sarunu. Kurš tas būtu? Tāda, lūk, tripīga vieta. Pat rakiju nevajag.
King's landing ir brīnumaini skaista vieta, pilnmēness gaismā jo īpaši. Tur esot, jutos kā ietīta sapņainā migliņā. Dažbrīd man šķita, ka esmu nokļuvusi filmā "Only lovers left alive" - lai gan tā tika filmēta Marokā, noskaņa ļoti līdzīga. Kādā no ieliņām apsēdāmies kafejnīcā padzerties. Un uz sekundi man pavīdēja doma, ka te, pie šiem galdiņiem, varētu būt iespēja satikt kādu mirušo uz vienu sarunu. Kurš tas būtu? Tāda, lūk, tripīga vieta. Pat rakiju nevajag.