(no subject)
Sep. 29th, 2016 | 12:46 pm
Selfijs, kurā divi cilvēki nav uz viena viļņa. Es mēģinu slēpt savu sajūsmu par situāciju un izskatīties kārtīgi, kā rezultātā mute šķība un acis lapsīgas. Bet A. ir tāds, kāds ir - smaidīgs un atklāts. Mēs esam aizstājušies priekšā sporta bāra logo (bāra moto "Vairāk kā spēle!").
A. patiešām ir tāds kā bildē - tiešs, vienkāršs un pilnu kabatu joku. Braucot patruļas auto, smieklīgi komentē vietējās ainiņas. Re, Žanna ar draudziņu aizlīgo ar draugu. Ies apsēdīsies pie Maksimas, gaidīs vēl kādu savējo. Kapeika pie kapeikas un kaut kas jau sanāks. Iesmej jau, bet bez ļaunuma. Zin pēc vārda pastāvīgos "klientus". Kurlmēmais Edžus jau agri no rīta dežūrē pie stacijas, Armands ar brigādi stiķē pie Topiņa un bola baltu aci uz patruļas auto. Tāds darbs, daudz gara laika aiziet vāķījot bomžus un ritinot garus, tukšus kilometrus. Bet tad pēkšņi, izsaukums, steiga, vīva vīva. A. stāsta, ka kādreiz bijis krietni vairāk kautiņu klubos, jandelēšanās uz ielām. Tagad vairāk ģimenes strīdu. Uz klubiem vairs tik daudz neiet, cilvēku arī mazāk, aizbraukuši. Palikušajiem naudas nav.
Kafijas pauzē Optibetā (lētākā labā kafija pilsētā), A. stāsta, ka viņš gan nekur prom netaisās. Nevelk, te esot vislabāk. Pat ceļot gribas pa Latviju, tik daudz skaistu vietu un naudiņu labāk atstāt tepat nevis ārzemniekiem. Tikai daudz jānoraujas, lai nopelnītu un čerņas daudz sanāk darbā saskatīties (parausta formas kreklu).
Visus Cēsu daudzstāveņu rajonus var izbraukt pusstundā. Iegriežamies arī Blusu muižā, kur ir smukas privātmājas un daiļamatniecības izstāde - lapene sēnes formā, tāšu trusīši, pa kādam rūķim ar. Pēc brīža jau esam pie nepilngadīgo kolonijas, kurā sēž ap 40 slepkavu un dzimumnoziedznieku - tā arī sadalījušies pa flangiem, vieni esot labie, otri - kreisie. A. pastāsta, ka gandrīz visi džeki savus noziegumus pastrādājuši zem narkotikām. Piebraucam pie karjera, es jūsmoju par tā tirkīzzilo ūdeni. A. atsaucas, ka tas daudzus ievilinājis nāvē. Vai nu pārvērtē savus spēkus, vai izrādīties grib un pagalam ir.
Braucot patruļas auto, ir tāda sajūta, ka apkārtne sastingst un pieklust. Jeb varbūt tā tāda ir vienmēr. Gari, tukši ceļa gabali ar vientulīgiem piepilsētas ciemiem, kuros pat pie veikala neviens nesēž. A. lepns, ka viņiem izdevies vietējos alkāņus atradināt no šī paraduma. Tagad dzer pa dzīvokļiem un mazdārziņiem, acīs nelien un nekurienīgo ainavu nemaitā.
( Bildes pa patruļas auto logu )
https://www.instagram.com/vietejais