bettyboob - September 25th, 2016

Šī ir Irēna. Ļoti sirsnīga, tieša un sparīga sieviete. Viņa strādā Neredzīgo bibliotēkā. Darbs ar grāmatām ir tikai viena, un man radās iespaids, ka neliela, daļa no tā visa, ko Irēna dara. Bibliotēkā vienmēr ir kāds, kurš ienācis aprunāties. Kādam vajag palīdzēt sastādīt dokumentu. Vēl citam - saprast kā rīkoties, kā izlauzties caur birokrātijas džungļiem, kam jāizcērtas cauri, lai saņemtu kādu valsts pakalpojumu.

Irēnas bibliotēka ir viena maza, vienkārši, bet mājīgi iekārtota telpa lielajā Neredzīgo biedrības mājā. Biedrība māju tikai apsaimnieko, telpas ir izīrētas zobārstiem, notāriem un grāmatvežiem. Turpat blakus ir arī ražotnes ēkas, taču tās ir pārdotas un stāv tukšas. Padomju laikā Neredzīgo biedrībai bija ražošanas uzņēmums, kurā strādāja 500 cilvēku, puse no tiem neredzīgi vai vājredzīgi. Zālē, kurā tagad mīt cīņu klubs, notika balles un kongresi. Ēdnīcā vienmēr bija garas rindas un pilns ar darbiniekiem. Ēdnīca joprojām ir, izskatās tāpat kā 80ajos, pat desertu trauciņi uz kājiņas ir tie paši. Tikai ar ēdājiem švaki, neesot garšīgi. Ēkas foajē ar zeltīto N burtu uz sienas arī izskatās kā iesaldēts aizgājušā laikā.

Irēna saka, ka daudzi atceras tos laikus ar nostaļģiju. Uz bibliotēku tagad nāk tikai pēc audiogrāmatām. Grāmatas Braila rakstā vairs nelasa, tikai dažreiz kāds atnāk un palūdz kādu glaudāmgrāmatu palasīt turpat uz vietas. Domāju gan, grāmatas Brailā ir ļoti lielas un biezas. Grāfs Monte Kristo, viena grāmata, brailā izskatās ( šādi )

( Turpinājums ar bildēm )

https://www.instagram.com/irenanbb/