(no subject)
Nov. 7th, 2013 | 09:13 am
Vakar Laimja koncertā vairākas reizes nācās atbildēt uz jautājumu: uz kādiem RL festivāla pasākumiem tu jau esi bijusi? Nekādiem! Jo paskatījos programmu, neko daudz nesapratu, tikai secināju, ka lielākā daļa pasākumu ir vai nu izpārdoti, vai vieta slepena, vai arī notiek tādā laikā, kad parastie darbaļauži netiek.
Bet Laimja koncerts bija pilnīga laime. Īpaši priecīga bija apmēram pēdējā stunda, kad Laimis dziedāja "pēdējo dziesmu". Pēc sestās vai septītās pēdējās dziemas (pēc katras visi ceļas kājās, aiz sajūsmas lauž krēslus un applaudē kā traki), organizatoram nācās rāpties uz skatuves un, mīļi apskaujot Laimi, izrubīt mikrofonu.
Rīt uz Lauziņām. Man ļoti patīk spocīgā sajūta mežā novembrī, kad dūmakā tītie vecie koki, ķeskainās izgāztās saknes, slīkšņas un mazās upītes izskatās kā būtnes no seniem stāstiem. Un kad iekšā sveču gaismā var kurināt lielo maizes krāsni un cept zosi.
Bet Laimja koncerts bija pilnīga laime. Īpaši priecīga bija apmēram pēdējā stunda, kad Laimis dziedāja "pēdējo dziesmu". Pēc sestās vai septītās pēdējās dziemas (pēc katras visi ceļas kājās, aiz sajūsmas lauž krēslus un applaudē kā traki), organizatoram nācās rāpties uz skatuves un, mīļi apskaujot Laimi, izrubīt mikrofonu.
Rīt uz Lauziņām. Man ļoti patīk spocīgā sajūta mežā novembrī, kad dūmakā tītie vecie koki, ķeskainās izgāztās saknes, slīkšņas un mazās upītes izskatās kā būtnes no seniem stāstiem. Un kad iekšā sveču gaismā var kurināt lielo maizes krāsni un cept zosi.