bettyboob - January 3rd, 2012

No 600 gadīgā koka izvilktais vīns izrādījās 2009.gada Omar Khayyam cabernet sauvignon. arābiski korķviļķis un atslēga ir viens un tas pats vārds, tāpēc var droši teikt, ka šis vīns atslēdza Antuāna lūpas un viņš izstāstīja mums daudzus stāstus. Par Džamalu un čūskām - katru reizi kad kāds ierauga kobru, viņš skrien pie Džamala, un Džamals tad iet to čūsku nosist. Klīst leģenda, ka kāda nogalināta kobru tēviņa sieva nākusi atriebties, šņākdama Džamaaaaal, Džamaaaaal..bet tas Džamalu nebaida naktīs gulēt nevis mājā bet zaru būdā pie lopiem. Tā viņš pieskata, lai bifeļmāti un ēzeļus neaiztiek kobras, šakāļi, varāni un krokodīli. Krokodīli mēdzot piesūkties lopiem pie tesmeņa un lakt pienu, līdz upuris nobeidzas. Esot arī skorpioni, bet tikai vējainā laikā, kas nav liels mierinājums, jo tieši ir ļoti vējains laiks. Bet Klēra, Antuāna kaimiņiene, arī francūziete, kas ir rajona brīvprātīgā ārste stāstījusi, ka nesen pie viņas atnākusi 18 gadīga meitene ar asiņojošu nabu - viņa tikko apprecējusies ar tikpat vecu zēnu, un abi nav zinājuši kā jādara tas, tikai kautkur dzirdējuši, ka tam jāsāp un būs asinis. Tad viņi ar nazi griezuši meitenei caurumu vēderā. Un tādi gadījumi neesot retums. Vēl bija biasais stāsts par Luksoras slaktiņu tepat templī, kad teroristi sagūstījuši 60 tūristus un ar mačetēm sacirtusi tos gabalos. Vietējie to visu redzējusi, un vīrieši ar Džamalu priekšgalā palīdzējuši sagūstīt teroristus. Ir tiešām gruti iedomāties ko tādu šeit, kur pat māju durvis nav jāslēdz.

Pēc brīža ejam vakariņās pie Džamala. Drusciņ satraucos, bet arī priecājos, jo tas ir liels gods, pie kam es nekad neesmu bijusi īstā arābu mājā. Un par šitām vakariņām jau runā viss rajons.