(no subject)
Mar. 28th, 2011 | 12:14 pm
Naktī dzērām vīnu un dejojām veclaicīgajā koka villā ar šķībo tornīti un mežģīņu terasēm. Apkārt bija tumsa, kalni, kalnos - šakāļi.
Dienā bijām klinšu pilsētas drupās netālu no Gori ciema, kur dzimis Staļins. Ēdām hinkaļus kabakā, kurā bija stipri jūtama nāves klātbūtne, jo uz sienām bija sakarināti vairāki beigti lāči, ērgļi, lūši un stirnas. Vēl tur bija lampas korsešu formā. Mēs ar Lauru nofotografējāmies dubultportretam pie izbāztas divgalvu stirnas. Stūrī kāds onka laida vaļā gruzīnu romances, un mēs, iedzērušas aperatīvu, teicām, ka būs dejas. Vārna un Gio mums neļāva dejot tūlīt pat, un mēs piekritām to atlikt uz vakaru.
Pēc karaliskajām vakariņām Gio mūs veda rādīt vīna pagrabu, un mēs uzzinājām šo to no Kaukāza likumiem. Čača - eto dļa mužčin - teica Gio, un cienāja mūs ar vīnu un augļu šņabi. Vīns te ir ļoti labs, es pat teiktu, labvēlīgs. Kad to dzer, uzreiz kļūsti umnij i krasivij ženščina.
Tad mēs dejojām un dejojām (ļoti labi dejojās, kad skatās glīti gruzīnu jaunēkļi). Gio mums rādīja gruzīnu dejas un stāstīja - snačalo ženščina sebja oceņivajet kak zoloto, a patom načinajetsa vot takoi vot razvrat.
Žēl tikai, ka Karamans - šejienes karalis - jau piekto dienu kā staigā turēdamies pie sienām, un tas paskaidro, kāpēc jauns vīns ir ne tikai inreresants, bet arī bīstams.
Šodien uz Tbilisi.
Dienā bijām klinšu pilsētas drupās netālu no Gori ciema, kur dzimis Staļins. Ēdām hinkaļus kabakā, kurā bija stipri jūtama nāves klātbūtne, jo uz sienām bija sakarināti vairāki beigti lāči, ērgļi, lūši un stirnas. Vēl tur bija lampas korsešu formā. Mēs ar Lauru nofotografējāmies dubultportretam pie izbāztas divgalvu stirnas. Stūrī kāds onka laida vaļā gruzīnu romances, un mēs, iedzērušas aperatīvu, teicām, ka būs dejas. Vārna un Gio mums neļāva dejot tūlīt pat, un mēs piekritām to atlikt uz vakaru.
Pēc karaliskajām vakariņām Gio mūs veda rādīt vīna pagrabu, un mēs uzzinājām šo to no Kaukāza likumiem. Čača - eto dļa mužčin - teica Gio, un cienāja mūs ar vīnu un augļu šņabi. Vīns te ir ļoti labs, es pat teiktu, labvēlīgs. Kad to dzer, uzreiz kļūsti umnij i krasivij ženščina.
Tad mēs dejojām un dejojām (ļoti labi dejojās, kad skatās glīti gruzīnu jaunēkļi). Gio mums rādīja gruzīnu dejas un stāstīja - snačalo ženščina sebja oceņivajet kak zoloto, a patom načinajetsa vot takoi vot razvrat.
Žēl tikai, ka Karamans - šejienes karalis - jau piekto dienu kā staigā turēdamies pie sienām, un tas paskaidro, kāpēc jauns vīns ir ne tikai inreresants, bet arī bīstams.
Šodien uz Tbilisi.
Link | piebilst {3} teica | Add to Memories
Mīlestības tilts Mordoras liesmās
Mar. 28th, 2011 | 03:34 pm
Izgājām pastaigā pa ciemu. Viena sieviete mums ieteica apskatīt galveno vietējo apskates objektu - mīlestības tiltu. Bet lai līdz tam tiktu, mums bija jāiziet cauri degošiem atkritumiem klātai postažai. Pievarējušas šo šķērsli, uzkāpām uz tilta, kas aizdomīgi šūpojās. Sanāk, ka izlauzāmies cauri Mordoras dūmiem un liesmām, bet mīlestības vietā dabūjām grīļīgu pamatu zem kājām.
Vēl iepazināmies ar onkuli, kas runāja nesaprotamā gruzīnu un krievu valodas sajaukumā, un viņam bija labas un priecīgas acis. Vēlāk uzzinājām, ka viņš reiz bijis fizikas profesors, bet tagad nodzēries un jau vairs nav pie pilna prāta. Un vēl satikām zirgu, kam bija pašam sava māja ar kolonnām un logiem. Tā ir, dažreiz vienkārši pietiek iziet uz ceļa.
Vēl iepazināmies ar onkuli, kas runāja nesaprotamā gruzīnu un krievu valodas sajaukumā, un viņam bija labas un priecīgas acis. Vēlāk uzzinājām, ka viņš reiz bijis fizikas profesors, bet tagad nodzēries un jau vairs nav pie pilna prāta. Un vēl satikām zirgu, kam bija pašam sava māja ar kolonnām un logiem. Tā ir, dažreiz vienkārši pietiek iziet uz ceļa.
Link | piebilst {2} teica | Add to Memories
Zils
Mar. 28th, 2011 | 03:59 pm
Braucām cauri tādam ciemam, kur visi vārti, žogi un durvis bija nokrāsoti zilā krāsā. Kāpēc tieši zilā? jautāju latviski un uzreiz pati sev atbildēju, ka tā laikam bijusi lētākā krāsa. Tad tomēr izdomāju pajautāt Gio, un atkārtoju jautājumu krieviski. Laikam tā bijusi lētākā krāsa, viņš atbildēja un tas bija kā Džārmuša filmā Spoku Suns, Samuraja ceļš. Tur Spoku Suns sarunājās ar savu labāko draugu francūzi-saldējuma pārdevēju, un katrs runāja savā valodā, bet teica vienu un to pašu.