Pārpratums
Oct. 23rd, 2010 | 10:11 pm
Pirms vairākām dienām rimčikā dalīja balonus, kas piepildīti ar hēliju. Es nekad nebiju elpojusi hēliju, un man gribējās pamēģināt kā tas ir - runāt tajā tievajā čīkstošajā balstiņā. Ar pirmo reizi man nesanāca, un es sataisījusi smalku balstiņu, čiepstēju - nu kāpēc man nesanāk, es gribu runāt tajā balsī!
Dārznieks, kas kopj likteņa aroniju dārziņu, laikam to vien gaidīja. Es saslimu ar vīrusu un tagad man jau dienas trīs ir tāda balss kā tam kā-viņu-sauca vīrelim no komercfirmas Auseklītis. Vēļ ļaunāk - mana balss ir kā večiņai, kas atņem bērniem balonus un negausīgi izelpo no tiem visu hēliju. Fui, šitik neseksīgs tembrs man vēl nebija bijis.
Dārznieks, kas kopj likteņa aroniju dārziņu, laikam to vien gaidīja. Es saslimu ar vīrusu un tagad man jau dienas trīs ir tāda balss kā tam kā-viņu-sauca vīrelim no komercfirmas Auseklītis. Vēļ ļaunāk - mana balss ir kā večiņai, kas atņem bērniem balonus un negausīgi izelpo no tiem visu hēliju. Fui, šitik neseksīgs tembrs man vēl nebija bijis.