nakts pēc dienas pēc nakts pēc dienas
Feb. 11th, 2010 | 10:57 pm
Es esmu diezgan noreibusi. Viss sākās ar šampanieti no graņonkas bārā uz Talinnas ielas, kurā es ievilku sasildīties mīlas pārņemto un galīgi nosalušo Kashaduru. Bāra logā bija no ziemassvētku gaismiņām izveidots dzimumloceklis, bet to mēs pamanījām tikai no bāra iekšpuses. Strēbām savu šampanieti, es centos aptvert Kašaduras drāmu, bet tas bija diezgan grūti, jo pie mūsu galdiņa nepārtraukti centās piesēsties Andrejs. Andrejs, stipri novalkāta paskata kungs, bija izsprucis no blakus galdiņa, tikpat novalkātās kompānijas. Ar viņu bija diezgan viegli saprasties, galvenais piekrist, ka dzīve hujovaja. Tad parādījās arī viņa draugs, kas ļoti gribēja ar mums dejot. Tas nu bija par daudz, mēs piebeidzām šampi un gājām uz trolejbusa pieturu. Trolejbuss nenāca, tāpēc mēs iegājām veikalā nopirkt čipsus. Taču Kashadura pamanījās pagrābt arī pudeli alus "Stiprais", kuru turpat pieturā iztukšojām. Beidzot laimīgi iekāpām trolejbusā, bet jau nākamajā pieturā bija jākāpj ārā un jāiet pie Vilibalža uz labierīcībām. Bez vīna dzeršanas mēs saprotams netikām prom. Tad atkal gaidījām trolejbusu un, kad tas beidzot atnāca, mēs uzkrītoši ilgi skaitījām kapeikas, lai nebūtu jāpērk biļete.
Un mani ļoti sajūsma, cik ļoti šis vakars kontrastē ar rātni un kārtīgi pavadīto dienu.
Un mani ļoti sajūsma, cik ļoti šis vakars kontrastē ar rātni un kārtīgi pavadīto dienu.