Lielā laime, lauztais pirksts, kaza, zirgs un atceltais pasaules gals
Nov. 24th, 2009 | 06:16 pm
Kamēr lādēju viģikus jūtubā, var arī šo to pierakstīt. piemēram to, ka šodien ēdu seleriju+ kāļu+ burkānu+ karpeļu sautējumu, kā arī puravu zupu un jutos nokļuvusi dārzeņu valstībā kā Sīpoliņa piedzīvojumos.
Un to, kā es jau pieradu, ka mazo brāļa meitiņu sauc Matilde, bet vecāki pārdomāja un piereģistrēja par Emīliju. Bet man viņa tomēr būs nedaudz arī Matilde. Šī neticami skaistā un apburošā bērna piedzimšana man lika atkal sajust dzīvības un mīlestības satriecošo spēku, nobīties no tā un tiekties pēc tā vēl. Dīvaini, ka bailes var būt tik spēcīgas, vēl pat spēcīgākas kā dabiskā vēlme būt laimīgai. Es ilgojos pēc īstas lielas laimes, bet nokļūstot tieši tās epicentrā, nobīstos un esmu gatava darīt jebko, lai tiktu atpakaļ drošajā paredzamajā gandrīz-laimes stāvoklī. Nemaz nerunājot par bailēm no svešā un nezināmā, kuru dēļ sapņos jāredz zirnekļi un rāpojoši kukaiņi. Nu bet vismaz pasaules gals 2012ajā nebūs, reku NASA skaidro .
Nesen Dievs bija ievedis manā dzīvē kazu (no stāsta par rabīnu un kazu) kājas pirksta sadragātā kaula izskatā. Es ar viņu (Dievu) mēģināju kaulēties (kaulēties par kaulu, hehe) - lūdzu lūdzu, lai man nav kaulu tuberkuloze, apsolos vairs neniekoties ar beztolku un būt mierā ar sevi un tuvākajiem un vispār. Kaulu tuberkulozes man nav, protams, ar solījuma pildīšanu neiet tik gludi, bet es cenšos.
Starp citu, mēs bijām uz tikšanos ar rabīnu, bet viņš runāja neiedvesmojoši un bija viss tāds aizvainots pret pasauli, kas tik ļoti darījusi pāri nabaga izredzēto tautai, tāpēc nācās celties kājās un lavīties prom. Vēl es gribēju iet uz biedrību "Šamir" mācīties gatavot ebreju ēdienus, bet tad Laura man atgādināja restorānu "Šalom" un miltiem pildītos vistu kakliņus, un es atkal strauji zaudēju interesi par ebreju virtuvi. Taču ceturtdien DD Cafe būs Tuvo austrumu ballīte, uz ko noteikti jāiet, lai var beidzot no sirds izpriecāties un izgorīties.
Tante man iemācīja kas jāatbild, ja kāds prasa - vai darbs jau padarīts. "Oi, ješo daže i koņ ņevaļalsa!" esot pareizā atbilde. Nu un tagad man steidzami jāved zirgs pavārtīties, pirms ganību saimnieks sāk sūtīt niknus e-pastus.
Un to, kā es jau pieradu, ka mazo brāļa meitiņu sauc Matilde, bet vecāki pārdomāja un piereģistrēja par Emīliju. Bet man viņa tomēr būs nedaudz arī Matilde. Šī neticami skaistā un apburošā bērna piedzimšana man lika atkal sajust dzīvības un mīlestības satriecošo spēku, nobīties no tā un tiekties pēc tā vēl. Dīvaini, ka bailes var būt tik spēcīgas, vēl pat spēcīgākas kā dabiskā vēlme būt laimīgai. Es ilgojos pēc īstas lielas laimes, bet nokļūstot tieši tās epicentrā, nobīstos un esmu gatava darīt jebko, lai tiktu atpakaļ drošajā paredzamajā gandrīz-laimes stāvoklī. Nemaz nerunājot par bailēm no svešā un nezināmā, kuru dēļ sapņos jāredz zirnekļi un rāpojoši kukaiņi. Nu bet vismaz pasaules gals 2012ajā nebūs, reku NASA skaidro .
Nesen Dievs bija ievedis manā dzīvē kazu (no stāsta par rabīnu un kazu) kājas pirksta sadragātā kaula izskatā. Es ar viņu (Dievu) mēģināju kaulēties (kaulēties par kaulu, hehe) - lūdzu lūdzu, lai man nav kaulu tuberkuloze, apsolos vairs neniekoties ar beztolku un būt mierā ar sevi un tuvākajiem un vispār. Kaulu tuberkulozes man nav, protams, ar solījuma pildīšanu neiet tik gludi, bet es cenšos.
Starp citu, mēs bijām uz tikšanos ar rabīnu, bet viņš runāja neiedvesmojoši un bija viss tāds aizvainots pret pasauli, kas tik ļoti darījusi pāri nabaga izredzēto tautai, tāpēc nācās celties kājās un lavīties prom. Vēl es gribēju iet uz biedrību "Šamir" mācīties gatavot ebreju ēdienus, bet tad Laura man atgādināja restorānu "Šalom" un miltiem pildītos vistu kakliņus, un es atkal strauji zaudēju interesi par ebreju virtuvi. Taču ceturtdien DD Cafe būs Tuvo austrumu ballīte, uz ko noteikti jāiet, lai var beidzot no sirds izpriecāties un izgorīties.
Tante man iemācīja kas jāatbild, ja kāds prasa - vai darbs jau padarīts. "Oi, ješo daže i koņ ņevaļalsa!" esot pareizā atbilde. Nu un tagad man steidzami jāved zirgs pavārtīties, pirms ganību saimnieks sāk sūtīt niknus e-pastus.