Beidzot aikido
Sep. 10th, 2009 | 09:48 am
Mēs ar Kašaduru atklājām aikido sezonu! Viss bija pa vecam - jau treniņam sākoties pārņēma pazīstamā miera un pilnības sajūta. Ķermenis vispār laimīgs, nemaz nezināju, ka ir tik ļoti noilgojies pēc ukemi (kūleņiem). Vienīgi, pārī ar Kašaduru nekādi nav iespējams saglabāt nopietnību, ko pieprasa tatami. Vistrakāk bija tad, kad treniņa beigās es vienīgā mācēju pateikt "domo arigatou godzaimasu", bet Laura man blakus murmināja "totoro, totoro". Tad man uznāca smieklu lēkme, ko ar lielām pūlēm savaldīju pirms paklanīšanās sensejam.
Mājup gājām caur tumšu parku, bija nedaudz baisi, tomēr labā mierīgā sajūta nepārgāja.
Tagad man jāmēģina ielīst džinsos, kas man jau pavasarī nederēja un jāiet uz "pirmsēklas atbalsta instrumenta" semināru, ko rīko Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra.
Mājup gājām caur tumšu parku, bija nedaudz baisi, tomēr labā mierīgā sajūta nepārgāja.
Tagad man jāmēģina ielīst džinsos, kas man jau pavasarī nederēja un jāiet uz "pirmsēklas atbalsta instrumenta" semināru, ko rīko Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra.