bettyboob - March 5th, 2009

Mēs izkāpām nepareizajā pieturā un tā mums iznāca iet caur kapiem. Tur notika bēres - glabāja vecu skolotāju, uz takas mīkstākai iešanai bija salikti egļu zari. Uzreiz aiz vārtiem mana sirds salūza pret kapakmeni skaistulim čigānzēnam ar skruļļainiem matiem un uzrullētām ūsām. Es domāju, viņš noteikti mira no greizsirdības indē mērcēta naža... Tālāk bija milzu mauzolejs mātei Aleksanderei, ar viņas bildi dabiskā izmērā un melnu marmora galdiņu. Netālu tikpat liels un ar baltu krustu - laikam tak pašam čigānbaronam. Pie izejas jauns kapiņš seržantam, kurš (iespējams) gājis bojā Irākā. Gods kalpot Latvijai. Un blakus - Beznosovu dzimtas kaps ar krāsainām plastmasas rozēm.

Aiz vārtiem un pelēkās miglas bija Spice, kur es nopirku princešlampu ar plastmasas kristāliņiem.

Strādājot ar japāņiem, mani ļoti mulsina viena lieta. Ja kāds no viņu puses nokļūdās, piemēram, atsūta nepareizu failu, tad pareizo failu jau sūta kāds cits - parasti tas ir supervaizors, kurš tad arī ļoti pieklājīgi un izmeklēti atvainojas. Bet nesen viena no viņu darbiniecēm pieļāva nelielu kļūdu, kuras dēļ bija radušās problēmas ar klientu un kopš tā laika viņa ir pazudusi. Šodien viņas vietā man darbu atsūta kāds Yoshida-san. Tā vien niez mēle pajautāt - kas notika ar Naomi-san? Vai tiešām atlaista par tādu sīkumu? Bet jautāt nedrīkst - nepieklājīgi.