(no subject)
Nov. 6th, 2008 | 01:26 pm
Noskatījāmies ar Kaķi Parīzi un abas vienlaikus secinājām, ka šitādu filmu būtu gribējušas uzņemt pašas. Vienkāršu, labu un klasisku, tādu, par ko nav kauns, kaut arī nespīd Kannu lauri. Tikai nosaukumu es liktu citu.
Bet pirms tam pūču grāmatnīcā salipinājām dubinus ar karsto šokolādi un kūkām, un, viena otru kušinot, aprunājām pircējus. Tad aizgājām pie Murses, kur es sagrābos nākamo porciju pērlīšu jūras toņos. Vārna, Kaķis un Murse bija ļoti skaistas (Murse, kur var dabūt tādas zeķes - arī gribu), kaut arī Kaķim bija trāpījusies galvā trako cepure un viņai tāpēc nācās daudz kost, spārdīties un smieties (kā trakai).
Bet vakara noslēgumā mēs stāvējām pie Ozīrisa ar zīmīgi izstieptu cepuri un plastmasas kuļķeni. Drīz vien mūs ieaicināja iekšā.
Vispār es nesaprotu, kāpēc mums ar Kaķi joprojām neseko paparazzi bars un neiemūžina visu šito ņemšanos. Viņi ir palaiduši garām daudzus labus skatus, piemēram, kā kanālmalā ķeram vardes un metam kūleņus, vai arī bez noteikta mērķa zvanam pie glaunu dzīvokļu durvīm Albertielā, Vanštilta vidū demonstrējam aikido soļus, un Vecrīgā te savācam te atstājam pa krēslam. Patiešām neticami, ka esam tik nenovērtētas!
Bet pirms tam pūču grāmatnīcā salipinājām dubinus ar karsto šokolādi un kūkām, un, viena otru kušinot, aprunājām pircējus. Tad aizgājām pie Murses, kur es sagrābos nākamo porciju pērlīšu jūras toņos. Vārna, Kaķis un Murse bija ļoti skaistas (Murse, kur var dabūt tādas zeķes - arī gribu), kaut arī Kaķim bija trāpījusies galvā trako cepure un viņai tāpēc nācās daudz kost, spārdīties un smieties (kā trakai).
Bet vakara noslēgumā mēs stāvējām pie Ozīrisa ar zīmīgi izstieptu cepuri un plastmasas kuļķeni. Drīz vien mūs ieaicināja iekšā.
Vispār es nesaprotu, kāpēc mums ar Kaķi joprojām neseko paparazzi bars un neiemūžina visu šito ņemšanos. Viņi ir palaiduši garām daudzus labus skatus, piemēram, kā kanālmalā ķeram vardes un metam kūleņus, vai arī bez noteikta mērķa zvanam pie glaunu dzīvokļu durvīm Albertielā, Vanštilta vidū demonstrējam aikido soļus, un Vecrīgā te savācam te atstājam pa krēslam. Patiešām neticami, ka esam tik nenovērtētas!