bettyboob - November 3rd, 2008

Man šausmīgi patīk klausīties Tantes stāstos par kārtējām Kenija izdarībām. Parasti viņa iesāk tā: "klausies, a tas Keņa, sūdelis tāds..." un to "sūdelis" viņa saka ar tādu lepnumu un sirsnību, ka man uzreiz smaids līdz ausīm.

Mierīgas, tomēr visnotaļ izziņas bagātas brīvdienas. Sākās tās ar diezgan labu tunča steiku itāļu traktierī (piekrītu japāņiem, ka tuncis jāēd jēls) un beidzās ar nenormāli gardu jēriņa plovu ciemos pie Tantes (visgaršīgākā jērgaļa ir tad, ja dzīvnieks ticis nogalēts ne vairāk kā pusgadu vecs). Vēl biju klaunu parādē, jo Evai tika atklāta izstāde smalkā pri smalkā buķikā, un tur bija pilns ar vulgārām, bet, pēc visa spriežot, ļoti dārgām, ģevicām un bravūrīgiem, bet, acīmredzot, ļoti bagātiem, frantiem.
Tomēr lielāko daļu laika pavadīju bumbulējoties, metot āķus un meklējot vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Pa vidam arī vairākas reizes uzvedos kunoichi necienīgi, tomēr izdevās sakopot ki un pavisam neizgāzties.
Jā, vēl izrādās, ka man ir blonda māsīca Veronika, kura strādā kazino, un puisis viņai gājis bojā Ādažos tajā karavīru busiņa avārijā.

Posts ar tiem ceļgaliem - atkal jau kimono vienās asinīs. Būs beidzot jāiegādājas ceļu aizsargi. No otras puses, tas, kā Sensejs līmē plāksterus, nebūt nav nepatīkami!