(no subject)
Sep. 21st, 2008 | 12:26 pm
ar kaimiņmeitenēm vajag draudzēties, viņas te visu zina! Un brīnās, kur es tāda durka radusies. Nu kak, tam v klube u rinka vsjo jesķ! nu vsjakoe - boģi skalpķing očeņ harošij i sķep ajrobika i tanci raznie!
Lieta tāda, ka kopš sākusies ziema, man vislaik gribas ēst. Iesākumā palīdzēja iešana vannā 3x dienā, nu bet cik ilgi tā. Vakar Tante sacepa savas pasaulē-garšīgākās-kotletes, pēc tam Kaķa ballītē bija visādi smalki kārumi. Un tas viss ir burvīgi, bet ej nu iestāsti to stulbajiem svariem, kas sadomājuši jukt prātā.
Tātad, pakonsultējusies ar rajona četām, ielienu "sportkļuba" mājas lapā. Nu jopcik, tur tiešām ir vsjakoe! Strip-plastika, ko pasniedz Darja (diez viņas tur izģērbjas arī?) Svara samazināšanas nodarbība - Jeļena (nu tik izmisusi es neesmu). Go-go dance - Kaķja (paldies, staigā & dejo, tas izklausās pēc anekdotes). Vēderdejas - Nataļja! Tā kā Sofijā uzzināju, ka man ir īstā figūra vēderdejām (jo tur riepa skaitās sexy belly), tad būs vien jāiet uz tām!
Mums ar Evu ir sacensība cik daudz kura var izturēt, nesākot aiz smiekliem vārtīties pa zemi. Pirmais lielais pārbaudījums bija iepirkšanās Ludzas unversālveikalā, kur taisnām sejām bija jānokomplektē tērpi izstādes atklāšanai un sekojošajai disenei. Tur bija līdz tādai stadijai, ka iekšas rauj krampī un jārij asaras, bet ārēja nopietnība tika saglabāta. Vēderdejas Ziepčika sportklubā pie Nataļjas varētu būt labs treniņš šajā disciplīnā - tā sacīt, sāpju sliekšņa paaugstināšanai.
Un vēl, paskatāmies, kādas mums ir ebreju gudrības ēšanas jautājumā:
"The Torah recognizes that it's cruel to give someone access to food - but deny them the right to eat it. The Almighty has given us a world full of delicious foods and pleasures. The Talmud says that one of the first questions we'll be asked upon getting to Heaven is: "Did you taste all the different fruits?" God gave us access to these fruits, so that we would partake of them. Judaism stresses pleasure, not denial. The only condition is that we show appreciation to God for all that He so graciously gives us."
http://www.aish.com/torahportion/TorahB
Lieta tāda, ka kopš sākusies ziema, man vislaik gribas ēst. Iesākumā palīdzēja iešana vannā 3x dienā, nu bet cik ilgi tā. Vakar Tante sacepa savas pasaulē-garšīgākās-kotletes, pēc tam Kaķa ballītē bija visādi smalki kārumi. Un tas viss ir burvīgi, bet ej nu iestāsti to stulbajiem svariem, kas sadomājuši jukt prātā.
Tātad, pakonsultējusies ar rajona četām, ielienu "sportkļuba" mājas lapā. Nu jopcik, tur tiešām ir vsjakoe! Strip-plastika, ko pasniedz Darja (diez viņas tur izģērbjas arī?) Svara samazināšanas nodarbība - Jeļena (nu tik izmisusi es neesmu). Go-go dance - Kaķja (paldies, staigā & dejo, tas izklausās pēc anekdotes). Vēderdejas - Nataļja! Tā kā Sofijā uzzināju, ka man ir īstā figūra vēderdejām (jo tur riepa skaitās sexy belly), tad būs vien jāiet uz tām!
Mums ar Evu ir sacensība cik daudz kura var izturēt, nesākot aiz smiekliem vārtīties pa zemi. Pirmais lielais pārbaudījums bija iepirkšanās Ludzas unversālveikalā, kur taisnām sejām bija jānokomplektē tērpi izstādes atklāšanai un sekojošajai disenei. Tur bija līdz tādai stadijai, ka iekšas rauj krampī un jārij asaras, bet ārēja nopietnība tika saglabāta. Vēderdejas Ziepčika sportklubā pie Nataļjas varētu būt labs treniņš šajā disciplīnā - tā sacīt, sāpju sliekšņa paaugstināšanai.
Un vēl, paskatāmies, kādas mums ir ebreju gudrības ēšanas jautājumā:
"The Torah recognizes that it's cruel to give someone access to food - but deny them the right to eat it. The Almighty has given us a world full of delicious foods and pleasures. The Talmud says that one of the first questions we'll be asked upon getting to Heaven is: "Did you taste all the different fruits?" God gave us access to these fruits, so that we would partake of them. Judaism stresses pleasure, not denial. The only condition is that we show appreciation to God for all that He so graciously gives us."
http://www.aish.com/torahportion/TorahB
Link | piebilst {2} teica | Add to Memories
(no subject)
Sep. 21st, 2008 | 01:42 pm
Vakar laukos svinējām Tantes dzimšanas dienu (un izēdāmies kotletes). Kamēr Tante rosījās pa virtuvi, pārējie noņēmās ar dārza un meža darbiem, lai pēc pamatīgajām brokastīm vēderos kaut nedaudz atbrīvotos vieta.
Biju tikko paņēmusi lielu spaini un nostājusies zem plūmes (ar domu par ražas novākšanu, nevis vietas atbrīvošanu vēderā), kad no aveņkrūma iznāca Keņa un aulēkšiem vien metās man klāt. Čau vecā, liec to spaini nost, tagad būs svarīgākas lietas darāmas. Samīļo mani, pabaro un tad spēlējamies! es, saprotams, neklausīt i neiedomājos. Pēc glaudīšanas, ērču likvidēšanas un ēšanas rituāliem, runcīts bija tik laipns ka izņēma cauri visu klasisko spēļu repertuāru:
1. es eju pa taciņu, bet Keņa sēž paslēpies ceriņkrūmā. Tad vienā brīdī man virsū šaujas liesmojoša ruda bulta, netrāpot kājā vien par milimetru. Es ķeru pie sirds, Keņa smīn ūsās.
2. Keņa ar ieskrējienu uzlido elektrības stabā līdz pusei. Es to redzu un apbrīnā noelšos, Keņa cēli nolec atpakaļ uz zemes.
3. es ieskāju Keņam muguru, viņš izliekas mazs un mīļš, bet tad pēkšņi kļūst par tīģeri un tipa nokož man roku.
4. Keņa spēlējas ar zariņu, it kā būtu mazs kaķēns, bet tad.. (tas pats kas iepriekšējā spēlē)
4. es aizmetu bumbiņu, Keņa to atnes, es viņu slavēju un visādi apbrīnoju.
5. "Dod ķepu" es saku un sniedzu Keņam roku, bet viņš izliekas, ka slikti dzird un vispār ir aizņemts ar kaut ko citu. Pie desmitās reizes viņa pacietības mērs it kā ir pilns, un ķepa tiek iedota.
kāds saimnieks, tāds kaķis - attiecībā uz mums ar Keņu šitas teiciens atkal reiz apliecina savu patiesumu.
Biju tikko paņēmusi lielu spaini un nostājusies zem plūmes (ar domu par ražas novākšanu, nevis vietas atbrīvošanu vēderā), kad no aveņkrūma iznāca Keņa un aulēkšiem vien metās man klāt. Čau vecā, liec to spaini nost, tagad būs svarīgākas lietas darāmas. Samīļo mani, pabaro un tad spēlējamies! es, saprotams, neklausīt i neiedomājos. Pēc glaudīšanas, ērču likvidēšanas un ēšanas rituāliem, runcīts bija tik laipns ka izņēma cauri visu klasisko spēļu repertuāru:
1. es eju pa taciņu, bet Keņa sēž paslēpies ceriņkrūmā. Tad vienā brīdī man virsū šaujas liesmojoša ruda bulta, netrāpot kājā vien par milimetru. Es ķeru pie sirds, Keņa smīn ūsās.
2. Keņa ar ieskrējienu uzlido elektrības stabā līdz pusei. Es to redzu un apbrīnā noelšos, Keņa cēli nolec atpakaļ uz zemes.
3. es ieskāju Keņam muguru, viņš izliekas mazs un mīļš, bet tad pēkšņi kļūst par tīģeri un tipa nokož man roku.
4. Keņa spēlējas ar zariņu, it kā būtu mazs kaķēns, bet tad.. (tas pats kas iepriekšējā spēlē)
4. es aizmetu bumbiņu, Keņa to atnes, es viņu slavēju un visādi apbrīnoju.
5. "Dod ķepu" es saku un sniedzu Keņam roku, bet viņš izliekas, ka slikti dzird un vispār ir aizņemts ar kaut ko citu. Pie desmitās reizes viņa pacietības mērs it kā ir pilns, un ķepa tiek iedota.
kāds saimnieks, tāds kaķis - attiecībā uz mums ar Keņu šitas teiciens atkal reiz apliecina savu patiesumu.