(no subject)
Nov. 1st, 2007 | 03:45 pm
neticami bet fakts - piecēlos puspiecos, lai sešos būtu tsukiji. un izrādījās, ka tas jau ir par vēlu - īstā tirgošanās notiek krietni pirms pieciem. vēl izrādījās, ka tādā milzu zivju tirgū jūtos kā zivs ūdenī. man briesmīgi patīk turienes ņigu-ņegu - klaigas, motorizēto ratu nēsāšanās šurpu turpu, nažu un cirvju šķindoņa, lielie tunču rumpji un pārējie dzīvie un beigtie ūdens radījumi. tur viss notiek zibenīgi - galvas lido, rumpji tiek izkrauti un iekrauti, asinis, zvīņas, ledus, dzīvība! un strādniekiem ļoti nepatīk, ja viņiem maisās pa kājām, toties koķetēt gan patīk. nākamreiz jāizdomā kā tur nokļūt agrāk.
mājupceļā iegāju meiji jingu templī, paskatīties un paelpot (tur gaiss smaržo pēc gaisa). viss mierīgi un jauki kā parasti. te pār slieksni pārveļas divi zviedzoši plikpauri, es paskatos un novaikstos par tik necienīgu uzvedību, bet šie iebļaujas "eu, reku meitenes" (jā, latviski), nesas pie darbiniecēm un sūdīgā angļu valodā klārē viņām "vī vantu mīt tokijo gēls"! meitenes mulst un mēģina viņus aizsūtīt uz šibuju, kur varot izklaidēties.. tik skumji palika. nevienu tūristu nekad tā neesmu redzējusi uzvedamies, visi kaut cik tomēr apzinās, kur viņi atrodas. un te latvieši, un neba nu purčika urlas, ja var atļauties tik tālu atbraukt. eh.
mājupceļā iegāju meiji jingu templī, paskatīties un paelpot (tur gaiss smaržo pēc gaisa). viss mierīgi un jauki kā parasti. te pār slieksni pārveļas divi zviedzoši plikpauri, es paskatos un novaikstos par tik necienīgu uzvedību, bet šie iebļaujas "eu, reku meitenes" (jā, latviski), nesas pie darbiniecēm un sūdīgā angļu valodā klārē viņām "vī vantu mīt tokijo gēls"! meitenes mulst un mēģina viņus aizsūtīt uz šibuju, kur varot izklaidēties.. tik skumji palika. nevienu tūristu nekad tā neesmu redzējusi uzvedamies, visi kaut cik tomēr apzinās, kur viņi atrodas. un te latvieši, un neba nu purčika urlas, ja var atļauties tik tālu atbraukt. eh.