(no subject)
Oct. 13th, 2007 | 10:56 am
gulēju kā bēbis, paldies okeānam un vīnam.
no rītiem mani modina kurjerpasta onkulītis, atnesot kārtējo darbu. viņš vienmēr smaida ieraugot jocīgo ārzemnieci, kura deviņos no rīta acīmredzami tikko izvēlusies no gultas.
japāņi ir viena cīruļu tauta. augšējie kaimiņi darba dienās ceļas piecos, bet brīvdienās - sešos. es zinu, jo dzirdu kā viņi bīda durvis un loka futonus. un viens no jautājumiem, ko japāņi mēdz uzdot, iepazīstoties ar cilvēku (pēc tam kad uzzinājuši vecumu, hobiju un dažreiz arī asinsgrupu), ir cikos tu celies brīvdienās. vēlāk par deviņiem jau skaitās tā dīvaināk. komplektā ar manu dīvaino asinsgrupu, nav brīnums, ka viņi negrib ar mani draudzēties :)
labrīt :)
no rītiem mani modina kurjerpasta onkulītis, atnesot kārtējo darbu. viņš vienmēr smaida ieraugot jocīgo ārzemnieci, kura deviņos no rīta acīmredzami tikko izvēlusies no gultas.
japāņi ir viena cīruļu tauta. augšējie kaimiņi darba dienās ceļas piecos, bet brīvdienās - sešos. es zinu, jo dzirdu kā viņi bīda durvis un loka futonus. un viens no jautājumiem, ko japāņi mēdz uzdot, iepazīstoties ar cilvēku (pēc tam kad uzzinājuši vecumu, hobiju un dažreiz arī asinsgrupu), ir cikos tu celies brīvdienās. vēlāk par deviņiem jau skaitās tā dīvaināk. komplektā ar manu dīvaino asinsgrupu, nav brīnums, ka viņi negrib ar mani draudzēties :)
labrīt :)
