(no subject)
Oct. 12th, 2007 | 07:54 pm
aizmigu lēnajā vilcienā un pamodos shinjuku tikai pēc stundas. vilciena miegs ir jocīgs - tajā iekrīti un netiec ārā kamēr nedzirdi nosaucam savu pieturu. pilnīgi vienalga kļūst, ka klanies un izskaties smieklīgi. biju ebisu atdot darbu un saņemt daudzus paldies. ebisu laikam ir tas tokijas rajons, kur būtu jauki dzīvot. tur ir kautkāda noskaņa, šarms, nu tas, kas cilvēkiem parasti patīk pilsētās. jo tokijai nav noskaņas. to nevar tā ātri un viegli ieraudzīt, iemīlēt un aizmirst, kā miljoniem tūristu to izdara ar parīzi, barselonu un lisabonu.
pēc tam biju pie okeāna. ūdens silts, tumšs un mierīgs. bija patīkami sajust kaut ko dzīvu. (un ceru, ka izstaigāju bezmiegu.)
pēc tam biju pie okeāna. ūdens silts, tumšs un mierīgs. bija patīkami sajust kaut ko dzīvu. (un ceru, ka izstaigāju bezmiegu.)