(no subject)
Jul. 27th, 2007 | 08:46 pm
pēc kandži eksāmena gājām ēst uz honda-san māju, gājām piloši caur beisbola laukumu un bagāto rajonu, kur dzīvojot tādi un šitādi direktori un prezidenti.
ai, garšīgi bija - honda-san sacepa astoņkājus, garneles, dārzeņus un saldējumu, un viņas vīrs, pensionējies hitachi prezidents, vienu pēc otras cēla galdā smalku itāļu un spāņu vīnu pudeles. pirmo reizi japānā dzēru izcili gardu sarkanvīnu. un uzreiz to izsvīdu. bet onigiri sensei kā parasti piedzērās, joshida sensei tāpat (tie divi ir rūdīti dzērāji, tā kā varu saderēt, ka joprojām žūpo, tikai nu jau sakē).
vienā brīdī tas hitachi prezidents piečāpo pie manis un mēģina kaut ko teikt spāniski - es pārjautāju, jo nesaprotu viņa briesmīgo japāņu akcentu. beigās viņš nočukst angliski "you are pretty". tu eres guapa, viņš mēģināja izšvepstēt, vecais izvirtulis! no smiekliem gandrīz aizrijos ar zuša suši, ko tobrīd locīju iekšā!
ai, garšīgi bija - honda-san sacepa astoņkājus, garneles, dārzeņus un saldējumu, un viņas vīrs, pensionējies hitachi prezidents, vienu pēc otras cēla galdā smalku itāļu un spāņu vīnu pudeles. pirmo reizi japānā dzēru izcili gardu sarkanvīnu. un uzreiz to izsvīdu. bet onigiri sensei kā parasti piedzērās, joshida sensei tāpat (tie divi ir rūdīti dzērāji, tā kā varu saderēt, ka joprojām žūpo, tikai nu jau sakē).
vienā brīdī tas hitachi prezidents piečāpo pie manis un mēģina kaut ko teikt spāniski - es pārjautāju, jo nesaprotu viņa briesmīgo japāņu akcentu. beigās viņš nočukst angliski "you are pretty". tu eres guapa, viņš mēģināja izšvepstēt, vecais izvirtulis! no smiekliem gandrīz aizrijos ar zuša suši, ko tobrīd locīju iekšā!