bettyboob - May 13th, 2007

Jebko, kas nav pārtika un apģērbs, parasti pērku MUJI (un, protams, 100 jēnu veikalos). Tajā Muji ieklīdu jau pirmajās dienās Japānā, un apskatoties apkārt nopratu, ka tas ir slavenais no-brand veikals. Zemas cenas, līdz minumumam vienkāršots dizains, videi draudzīgi materiāli un ideāla kvalitāte. Var nopirkt krēmus, klades, dvieļus, segas, žāvētus augļus, drēbes un apavus (kas man diemžēl par mazu, tikai zeķes un apenes der), utt (tagad pat mājas viņi pārdodot). Visas preces bez nosaukumiem un sviestainiem aprakstiem. Piemēram, ja tas ir mitrinošs krēms, uz tūbiņas tā arī rakstīts "mitrinošs krēms", nevis "super-duper sci-fi lipīdu-šmipīdu brīnumzieķis". Tas ir tik atvieglojoši, ka nav jāgrozās stundām pie plauktiem, mēģinot izvēlēties sev vajadzīgo. Un, protams, tas ka smuki, lēti un labi produkti. Eh, kad atgriezīšos Latvijā, atvēršu Muji veikalu.

Pavirši apskatoties uz Tokiju, tā, protams, šķiet pilnīgi nedzīvojama pilsēta. Siena pie sienas, logs pret logu, putekļi, gāzes, trokšņi. Bet tad pēkšņi kāds tevi it kā parauj aiz rokas un tu nogriezies no galvenās ielas un nokļūsti ēnainā parkā, mazītiņā templī, saulainā šķērsielā, kas smaržo pēc tikko mazgātas veļas un ģimenes pusdienām un tad paliek drusku vieglāk, jo ir tomēr dzīve arī Tokijā.