(no subject)

Apr. 21st, 2007 | 11:09 pm

Vakar sadzērājāmies ar Hisayo. Bijām sarunājušas satikties Yodobashi camera pie digitālajām kamerām - vietā, kuras atrašanos "it kā" labi zinu, jo esmu tur vairākas reizes iepirkusies. 5 minūtes pirms norunātā laika sapratu, ka nezinu ne kur esmu es, ne Yodobashi camera. Nokavēju randiņu par vismaz pustundu, kuras laikā divreiz jautāju ceļu policistam, divreiz algas vīriešiem (salary men) un vēl divām balti pūderētām dāmām. Tikai policists katru reizi pacietīgi rādīja pareizo ceļu, kamēr pārējie teica katrs kaut ko citu. Noskrējusies un vainīga beidzot atradu Hisayo, un mēs gājām ēst ķīniešu ēdienu (garneles ar bambusu dzinumiem un pikantos baklažānus) un dzert alu. Smējām un runājām visu ko - pilnīgi dīvaini, ka var tik labi sapasēt divām sievietēm neskatoties uz visām atšķirībām. Uz atvadām viņa man uzdāvināja irbuļus, tik elegantus, ka pat princese Masako varētu ēst ar tādiem.

Un šodien, aizsegusi seju no ķiršziedu vēja, gāju uz mākslas muzeju. Stundām varētu pētīt 20.gs sākuma gleznojumus uz papīra un koka. Krāsas, ēnas, pustoņus. Putnu, ziedu, zivju un lapu rakstus uz zīda kimono. Maigās sejas un lūpas. Skaisti!

Link | piebilst | Add to Memories