(no subject)
Apr. 19th, 2007 | 09:51 pm
Pēcpusdienā mākoņi pašķīrās un es devos pie jūras sūtīt sveicienus Tomam. Metro sasmaidījos ar sievieti, kurai bija sirsnīgas acis, tumša āda, balti mati. Viņa mani uzrunāja skaidrā angļu valodā, teica, ka esot to mācījusies 50 gadus, bet neko vairs neatceroties dēļ vecuma - 79 gadi esot. Un smējās sirsnīgi un skanīgi kā jauna meitene. Līdz krastmalai tikai 4 pieturas, kāpu drīz ārā.
Jūra bija aizelsusies, bet rāma, kā tikko apstājusies pēc skrējiena. Gaiss pavisam mitrs no viņas elpas. Parunājusi ar Tomu, ieklīdu miega valstībā. Tur visi vai nu gulēja, vai žāvājās, vai aizdomājās...
Tikai viens vīrs nevarēja atpūsties, jo pieskatīja savus mīluļus (nav ne jausmas kas tie par zvēriem)
Jūra bija aizelsusies, bet rāma, kā tikko apstājusies pēc skrējiena. Gaiss pavisam mitrs no viņas elpas. Parunājusi ar Tomu, ieklīdu miega valstībā. Tur visi vai nu gulēja, vai žāvājās, vai aizdomājās...
Tikai viens vīrs nevarēja atpūsties, jo pieskatīja savus mīluļus (nav ne jausmas kas tie par zvēriem)