bettyboob - April 5th, 2007

nakti gulēju kā akmens, nekāda džetlāga, viens vienīgs nogurums. no rīta man zvanīja un nācās skraidīt pa koridoriem, pēc tam satiku savu asistenti, kas aizveda iepazīties ar senseju - patīkamu dāmu ar gudrām un možām acīm. Kolīdz asistente prom no sāniem, nevaru nopirkt par trauku mazgājamo līdzekli. Oi, un grūti man sanāk ievērot visus uzvedības noteikumus - publiskās vietās neēst un nedzert, sēdēt taisni un celīšiem kopā, gaidot metro, stāties rindiņā, nelikt irbuļus stāvus ēdienā, jo tā dara ja kāds nomiris. Un locīties, locīties, locīties (māt gan man patīk).
hihi, mazā pasaule, veikalā pērkot "adapotoru" kompim, kāds sauc manu vārdu - Hisayo! Kādu brīdu nesakarīgi bļaustījāmies spāniski un no smiekliem bezmaz sākām pa grīdu vārtīties. Starp Argentīnu, Latviju un Japānu daudzas zemes un jūras, bet še tev - vienkārši ņemam un nejauši satiekamies kautkādā elektronikas preču bodē.

nacionālā foto apsēstība pret ķiršu ziediem. skolnieku grupas un pensionāri un smukās caciņas, visi knipsē, pozē, knipsē, pozē. bet pēc tam, kad sakura noziedējusi, fotogrāfijas tiek izdzēstas, ne jau nu kārtotas skaistos albumos un glīti datētas ar gadskaitļiem. gan jau ir arī fanāti, kas veido ķiršu ziedēšanas hronikas, līdzīgi kā mēs dabas zinātņu stundās pierakstījām mākoņus. ir jau skaisti - īpaši rīta un krēslas stundās, kad dārzs piebiris pilnīgi rozā.