(no subject)
Mar. 31st, 2007 | 11:57 am
Nu ko, esmu gatava doties ķiršos (ziedot jau, ziedot). Dažas draudzības izgludinātas, citas - saburzījušās, jo ir grūti trīs īsu nedēļu laikā pievērst daudz uzmanības daudziem cilvēkiem. Joprojām pilna sirc Argentīnas, dungoju un domāju spāniski, naktīs nospārdu segas, sapņojot par karstumu. Uzliekam "A dios le pido" un dīdamies uz lodžijas rēnajā pavasara saulītē, ar Ziepčika bērnu un viņu stingro babušku klaigām fonā. Ēdam siļķītes un uzdzeram "sievišķo" alu. Un ir skaisti. Gaiss nedaudz sabiezējis no skumjām par tiem sešiem mēnešiem, bet ir skaisti.
Un vispār, tāds prieks, ka arī šeit dzīvo daudz gaišu un sirsnīgu cilvēku - un tādi ir gandrīz visi, kurus satiku šo nedēļu laikā. Un Kenijs atradās izaudzis par lielu skaistu runci, kāvies ar lauku kaķiem un kniebies ar vietējām sučkām, kā saka mana Tante.
Un vispār, tāds prieks, ka arī šeit dzīvo daudz gaišu un sirsnīgu cilvēku - un tādi ir gandrīz visi, kurus satiku šo nedēļu laikā. Un Kenijs atradās izaudzis par lielu skaistu runci, kāvies ar lauku kaķiem un kniebies ar vietējām sučkām, kā saka mana Tante.