8.marts Buenos Aires - Barcelona - Rīga
Jan. 26th, 2007 | 03:04 pm
Rīt pēdējā diena, kad esmu legāla. Tas nozīmē, ka man šodien vajadzēja kāpt uz prāmja un pārbraukt pāri uz Urugvaju, jo tas ir vienkāršākais veids (ietaupot nervus, apejot birokrātiju), kā tikt pie vēl trim mēnešiem (kaut arī man vajag tikai pusotru). Bet šodien solīja vētras un zibeņus un es nekur neaizbraucu. Nu ko, būs jāriskē rīt.
Tikmēr Agnija ar Ievu un Žani aizlidoja ledājus skatīties un es tikai ceru, ka atvedīs manas pazudušās zaļās kedas. Vakar pēc gaļas ēšanas (tādi ņergas tie latvieši - ne viņi var puskilo gaļas apēst, ne puspudeli vīna izdzert :)) apmetām loku pa Palermo Viejo, līdz Villa Freud un Plaza Guadalupe. Idillisks vakars, silts vējiņš, bērni, suņi un futbolbumbas vienā murskulī. Šausmīgi skumji, ka jau jābrauc prom. Vēl gribas tik daudz ko paspēt un redzēt - Mēness ieleju un sāls tuksnesi un ūdenskritumus. Un Bolīviju un Urugvajas pludmales. Un Mar del Plata - argentīniešu sapni par Miami.
Pēc tam būs Latvijas kultūršoks un trīs nedēļas ar Tantes kotletēm, Keniju, Vecvīģebiem, draugiem, ģimeni. Un 1. aprīlī 12m2 istabele ar 6 tatami paklājiem jau pavisam citā pasaules malā. Pirmo sešu mēnešu universitāte izskatās tā neko - ir baseins, tenisa korti, gymnasium, nemaz nerunājot par milzu bibliotēku, restorānu un japanese style room tējas ceremonijai un ikebanai. Eh, forši. Vienīgā lieta, par ko nepavisam negribas domāt ir 5 mēneši bez mīļotā blakus. Bet droši vien, ka tas nav tik nemaz tik briesmīgi un pat atsvaidzina attiecības (kuras gan it nemaz nav sasmakušas, bet kaut kā jau sevi jāmierina).
Tikmēr Agnija ar Ievu un Žani aizlidoja ledājus skatīties un es tikai ceru, ka atvedīs manas pazudušās zaļās kedas. Vakar pēc gaļas ēšanas (tādi ņergas tie latvieši - ne viņi var puskilo gaļas apēst, ne puspudeli vīna izdzert :)) apmetām loku pa Palermo Viejo, līdz Villa Freud un Plaza Guadalupe. Idillisks vakars, silts vējiņš, bērni, suņi un futbolbumbas vienā murskulī. Šausmīgi skumji, ka jau jābrauc prom. Vēl gribas tik daudz ko paspēt un redzēt - Mēness ieleju un sāls tuksnesi un ūdenskritumus. Un Bolīviju un Urugvajas pludmales. Un Mar del Plata - argentīniešu sapni par Miami.
Pēc tam būs Latvijas kultūršoks un trīs nedēļas ar Tantes kotletēm, Keniju, Vecvīģebiem, draugiem, ģimeni. Un 1. aprīlī 12m2 istabele ar 6 tatami paklājiem jau pavisam citā pasaules malā. Pirmo sešu mēnešu universitāte izskatās tā neko - ir baseins, tenisa korti, gymnasium, nemaz nerunājot par milzu bibliotēku, restorānu un japanese style room tējas ceremonijai un ikebanai. Eh, forši. Vienīgā lieta, par ko nepavisam negribas domāt ir 5 mēneši bez mīļotā blakus. Bet droši vien, ka tas nav tik nemaz tik briesmīgi un pat atsvaidzina attiecības (kuras gan it nemaz nav sasmakušas, bet kaut kā jau sevi jāmierina).
Link | piebilst {2} teica | Add to Memories
(no subject)
Jan. 26th, 2007 | 03:48 pm
Draudzenes atveda LV sieviešu žurnālus, kurus lasu sēžot vannā. Ļoti labi, ka atveda - atgādināja, ka Rīgā bez sotaka diviem smukas drēbes dabūt pagrūti. Un skaidrs, ka Japānā viss ir vēl dārgāks, bez tam man rokas, kājas pa garu un 39.izmērs pēdai ir tikai gigantiem. Tā kā ir legāls iemesls sapirkties lētās argentīniešu kurpes un kleitas. Vamos, chica!