(no subject)
Nov. 12th, 2006 | 10:23 am
urā, svētdienas rīts. Nakts labajā miegā pazudis vakardienas nogurums, negaršīgās vakariņas brazīlieša kafejnīcā un zemo cenu veikalā pirktais ieskābušais piens. Piektdienas vakars sākās Bingo Belgrano, tepat mūsu ielas galā, jo, kad latviešu trejmeitiņas neatnāca ar mums satikties, spontāni izlēmām slīcināt bēdas azartspēlēs.
Mūsu galdabiedrenes, neskatoties uz saviem 70 gadiem, uzvedās tik skaļi un kaislīgi, ka bija grūti sadzirdēt numurus. Vēl viņas ik pa brīdim viena otru apsauca lai taču nelamājas ārzemnieku priekšā.
Pēc tam devāmies uz fiesta Andersa mājā, un tur ierodoties man pārgāja viss snobisms (vēvē, neiešu, piegriezušies tusiņi ar Eiropas jaunatni), jo māja bija apburoša - tumša, noslēpumaina, apbružāta. Ar milzīgu terasi, šaurām kāpnītēm un visādiem koridoriem. Diezgan ātri salilājos no vīna un moet chandon, ko bija atstiepusi Hisayo (ļoti izbrīnījusies, kad mēs pateicām cik tā pudele maksā). Tupējām uz terases, meklējām dienvidu krustu un šmigas optimisma uzplūdos sarunājām satikties gan Tokijā (2008), gan Indianā (par to gan šaubos), gan vēlreiz Argentīnā.
Sestdien gāju trīsstundu vannā, lasīju Poteru, ēdu maizītes ar zilo sieru. Šodien dosimies uz gaučo tirgu pilsētas nomalē, ko sauc par Nogalinātājiem, jo kādreiz tur bija visas govju slaktētavas. Vēl tikai jānomazgā trauki, jo apsolīju Tomam, ka to izdarīšu. Nabags pavisam sastresojies par maniem nelāgajiem paradumiem - likt glāzes izlietnē, nelikt sviestu ledusskapī un vēl es kaut kā nepareizi lietoju zobupastu. Briesmas, un es biju pārliecināta, ka esmu sapnis kopdzīvē :)
Mūsu galdabiedrenes, neskatoties uz saviem 70 gadiem, uzvedās tik skaļi un kaislīgi, ka bija grūti sadzirdēt numurus. Vēl viņas ik pa brīdim viena otru apsauca lai taču nelamājas ārzemnieku priekšā.
Pēc tam devāmies uz fiesta Andersa mājā, un tur ierodoties man pārgāja viss snobisms (vēvē, neiešu, piegriezušies tusiņi ar Eiropas jaunatni), jo māja bija apburoša - tumša, noslēpumaina, apbružāta. Ar milzīgu terasi, šaurām kāpnītēm un visādiem koridoriem. Diezgan ātri salilājos no vīna un moet chandon, ko bija atstiepusi Hisayo (ļoti izbrīnījusies, kad mēs pateicām cik tā pudele maksā). Tupējām uz terases, meklējām dienvidu krustu un šmigas optimisma uzplūdos sarunājām satikties gan Tokijā (2008), gan Indianā (par to gan šaubos), gan vēlreiz Argentīnā.
Sestdien gāju trīsstundu vannā, lasīju Poteru, ēdu maizītes ar zilo sieru. Šodien dosimies uz gaučo tirgu pilsētas nomalē, ko sauc par Nogalinātājiem, jo kādreiz tur bija visas govju slaktētavas. Vēl tikai jānomazgā trauki, jo apsolīju Tomam, ka to izdarīšu. Nabags pavisam sastresojies par maniem nelāgajiem paradumiem - likt glāzes izlietnē, nelikt sviestu ledusskapī un vēl es kaut kā nepareizi lietoju zobupastu. Briesmas, un es biju pārliecināta, ka esmu sapnis kopdzīvē :)