pecpusdiena

Nov. 7th, 2006 | 08:50 pm

Kamēr ēdu ķirbju putru, pienāca Indija un ielika man klēpī savas plušķainās ķepas. Laikam šodien smaržoju pēc kaut kāda čappī vai pedigrī, jo visi rajona suņi rāvās nost no pavadām saožot mani. ?Son nuevos? jautāja lavanderijas vīrs, pasniedzot man maisus ar tīro iesmaržināto veļu, un viņa sieva tikmēr smaidot gludināja bet puika skrēja ar bumbu. Panaderijā divsimts no tiem, divsimts no šiem. Fruterijā melone un aveņu kompots. Pie mūsu mājas kā sēne pēc lietus uzradusies pastas bode ar lielu mīklas rullējamo mašīnu. Atšķirībā no centra, šeit ir siesta - no vieniem līdz pieciem. Pablo vairs nespēlē klavieres, varbūt kāds būs pasteidzies paspiest viņam roku vēl pirms Toma... Uz kaimiņu jumta guļ lācis jūrnieka kreklā un manī mostas pamestu rotaļlietu glābējas instinkts.

Toms amīšiem, zviedram un argentīnietei ļoti skaisti nodziedāja Aijā Žūžū.

Link | piebilst {2} teica | Add to Memories