(no subject)

Nov. 1st, 2006 | 09:15 pm

Otro dienu nepiestāvošajā pričenē un ar niezošo apakšlūpu; man patīk mainīt dzīvokļus un fantazēt kā tajā kim ki-duk filmā, iepazīties ar kaimiņu suņiem un brīnīties kā nepazīstamais ātri kļūst pazīstams. Kaut arī iepriekšējais bija labāks, ap šito ir visādi mistiski ķīniešu veikaliņi, kuri te uzrodas, te pazūd - lielāko dienas daļu ir slēgti un nemanāmi, bet te pēkšņi gaismas un monētu šķindoņa. Un neskatoties uz visiem tiem ķīniešiem, šeit ir vairāk Latīņamerikas sajūtas. Un blakus ieliņu sauc Cuba.
Nē, joprojām esmu sajūsmā par vakar satiktajām latviešu blondīnēm, tas bija tik nereāli kā viņas iznira no Buenosairesas tumsas kā tādas afrodītes no okeāna putām! To vajadzēja redzēt kādu iespaidu viņas atstāja uz restūža apmeklētājiem un oficiantiem, jo mēs jau arī parūpējāmies aizvilināt viņas nost no tūristu takas. Un vēl, tagad es zinu, ka apslēptā manta ir un ka tā spīd un laistās ka jau apslēpta manta un tajā ir gan pērles, gan dārgakmeņi, gan zelts. Diemžēl laikmeta sodība FAKE bija piemeklējusi arī mūsu noslēpumainos dārgumus un tie izrādījās bižutērija.

Link | piebilst | Add to Memories


Stīvs pastāstīja

Nov. 1st, 2006 | 11:17 pm

aves de la villa miseria (geto putni) - tā Losandželosā sauc helikopterus.
naktīs ielās uzglūn koijoti un reizi gadā aiznes kādu bērneli.

un cik aizkustinoši šņukstēja vietējās lavanderias (veļas mazgātuves) meitenes, kad Ikings pārvācās uz citu dzīves vietu. trīcošiem pirkstiem viņas mainīja naudu, lai viņam būtu ko samaksāt taksim (kad es nesu mazgāt veļu, viņas uz čeka vienmēr rakstīja Toma vārdu, smaidot man pieklājīgi bet vēsi...)

Link | piebilst | Add to Memories