bettyboob - October 19th, 2006

Šodien gaidot rindā pēc vīzām, iepazināmies ar armēni Gariku. Ieskatījies mūsu rezidences atļaujās, viņš pajautāja: Habla ruso? Un mēs priecīgi saucām: Si, si! Gariks mums pastāstīja miljons interesantu lietu. Ka viņš ar ģimeni Argentīnā dzīvo jau septiņus gadus (izrādās, lai dabūtu pilsonību, šeit janodzīvo tikai divi gadi); ka ir mākslinieks - taisa freskas baznīcām - un ka viņa darbi ir Buenosairesā, Montevideo un vēl kaut kur Brazīlijā; ka Argentīnas mākslas tirgus ir niecīgs, tāpēc visi diezgan izmisīgi turās pie savām pozīcijām un jaunus konkurentus nemīl; pasūkstījās arī, ka te ir maz tiešām talantīgu un spējīgu mākslinieku (līdz ar to apstiprinot manas aizdomas un pieliekot punktu pēdējā laika pārdomām). Jautājām: kā tad patīk Argentīna? Esot jau labi, vot vienīgi tauta tāda sekla - viņiem prātā tikai comida (ēdiens), sex, izklaides... Pa teļļuku tikai seriāli, ne tā kā krievu kanālos - vēsture, literatūra, māksla...
Vēl sajūsminājās par Rīgu, esot ļoti skaista un brīnišķīga pilsēta. Apjautājās par kafejnīcu Luna - mēs teicām, ka tagad tur ir banka. Atminējās, kā Lunā sakāvies ar krieviem (par meitenēm) un šo paņēmusi ciet menti, bet ieraugot mākslinieku savienības apliecību, atlaiduši vaļā - sak, tas tak mākslinieks, otpuskaitje (ļoti labs piemērs par Padomju Latvijai raksturīgo hipertrofēto cieņu pret "radošo inteliģenci" :)). Un kad es sāku sajūsmināti smilkstēt par pingvīniem, pienāca kārta rupjam aņukam par čukčas seksu ar pindžu (belie ženščini bivajut? Bivajut. A černie? Tozhe. A černo-belie? Njet. Bļe, opjatj pingvina jobnul).
Beigās tikām uzaicināti rīt iedzert šampi kaut kādas galerijas atklāšanā, iepazīstināšot ar saimnieku, parunāšot un tā.



Gaidot Tomu pārnākam no futbola, uztaisīju vienu jocīgu ēdienu. Pat baidos ko viņš teiks. Noteikti atkal apcelsies :)