bettyboob - October 8th, 2006

Lielāko tiesu vakardienas nogulēju, tikai kā pa migliņu atceros kā šurpu turpu bizināja Ikings, telefonu pie austiņas piežmiedzis, un kā mēs gājām ēst pie Ziga uz Villa Freud (tas ir pilsētas psihoanalīzes rajons, kur kabinetu ar kušetītēm ir vairāk nekā parastu dzīvokļu - man tas šķiet visai amizanti, bet varbūt pareizi viņus visus turēt vienuviet, lai nejauc gaisu ;)). Man vēljoprojām nav mobilā un neprasās. Visus, ko gribu, satieku tāpat... Jocīgo, mīlīgo Hisayo, kas Japānā ir vēstures profesore un kurai ļoti patīk savs darbs, un tomēr viņa ir šeit, jo pāri par visu ir sava vīra sieva. Vēl Stīvu, vienīgo no amīšiem ar ko komunicēju, izņēmuma kārtā. Beto ar Filipi :) Un mīļo negantoradījumu, kurš pašlaik briesmīgi krāc. Un vēl ir tā, ka ļoti izbaudu sociālo saistību trūkumu. Jo kaut arī ļoti mīlu savus draugus, dažreiz gribas pabūt vienai. LV esot nav nemaz tik vienkārši pazust ilgāk par nedēļu, sāk meklēt ar policiju :)
Dzeru asinszāles tēju un meklēju kur mums dzīvot. Gribu ārā no tūristu rezervāta uz parastu rajonu, kur dzīvo vietējie.

Par godu lielajam futbolam ielas tukšas, toties parks piebāzts līdz augšai - trijos stāvos sievietes peldkostīmos, labradori un pūdeļi, bumbas, našķi, mate trauciņi un termosi un, galvenais, rādžiņi, no kuriem brēc un gavilē spēles komentētājs (tas minūti garais gooooooooooool vienkārši ir jādzird). Apgūlos zem palmas, nozagu pāris kadrus un mēģnāju lasīt Motocikla dienasgrāmatas. Vispār puišiem tur diezko viegli negāja - braucamais visulaiku lūza, ēst diezko nebija, toties caureja gan, suns vārga nost un okeāns vilināja. Es arī gribu uz okeānu, tik tālu taču mēs varam aizšaut ar savu pagaidām tikai ieplānoto motorolleri. Labi, brienu uz Vespa mājaslapu.

Uzcepu kartupeļus latviešu gaumē, savādāk nemāku.