(no subject)
May. 16th, 2006 | 03:17 pm
Man tagad uz galda divi žurnāli.
Viens ir SHAPE, kuru ieraudziju pamestu uz solina un tūlīt pat savācu, tāpēc ka man briesmīgi patīk viskautko atrast un paņemt sev, tāpēc ka ziņkārīgi kas vēderā lapainim, kuru, protams, esmu pamanījusi veikalu plauktos, bet vienmēr gājusi apkārt ar līkumu, jo ja vispār iespējams lielāks ļaunums par Cosmopolitan, tad tas nu reiz ir šis, tāpēc ka šorīt mans vīrietis apčamdījis manus mīkstumus sāka bārstīties ar dažādiem epitetiem, viņaprāt smieklīgiem, būtu smējusies līdzi ja vien stindzinošā balstiņa nesīktu tik apsūdzošu tu esi resssna..palasīšu to mājās pie kāpostu zupas šķivja.
Otrs ir FOTOKVARTĀLS, kuru atnesa kolēģe pēc redaktores lūguma, lai es varētu paskatīties un kaut ko skaistu uzrakstīt tā nākamajam numuram, un es to tikko izšķirstīju, jūtot kā saasinās redze un tauste, pārējām maņām pieklustot, tieši tā ar mani notiek kad fotografēju - redze un tauste līksmo pēc pilnas programmas, kamēr dzirde, oža un garša darbojas stand by režīmā..un žurnālā ir daudz fotogrāfiju, daudz un dažādu, un man pielec, ka nav svarīgi vērtēt vai tās ir labas vai sliktaas, nav svarīgi, vai autori raksta labi vai slikti, svarīgi ir tas, ka šis žurnāls ir kā gaidīts bērns, tāds laimīgs un apmierināts, ne velti kolēģe starp tā lapām glabā visādus niekus - pasažiera biļeti no Tukuma auto, ķiršu ziediņus.
Viens ir SHAPE, kuru ieraudziju pamestu uz solina un tūlīt pat savācu, tāpēc ka man briesmīgi patīk viskautko atrast un paņemt sev, tāpēc ka ziņkārīgi kas vēderā lapainim, kuru, protams, esmu pamanījusi veikalu plauktos, bet vienmēr gājusi apkārt ar līkumu, jo ja vispār iespējams lielāks ļaunums par Cosmopolitan, tad tas nu reiz ir šis, tāpēc ka šorīt mans vīrietis apčamdījis manus mīkstumus sāka bārstīties ar dažādiem epitetiem, viņaprāt smieklīgiem, būtu smējusies līdzi ja vien stindzinošā balstiņa nesīktu tik apsūdzošu tu esi resssna..palasīšu to mājās pie kāpostu zupas šķivja.
Otrs ir FOTOKVARTĀLS, kuru atnesa kolēģe pēc redaktores lūguma, lai es varētu paskatīties un kaut ko skaistu uzrakstīt tā nākamajam numuram, un es to tikko izšķirstīju, jūtot kā saasinās redze un tauste, pārējām maņām pieklustot, tieši tā ar mani notiek kad fotografēju - redze un tauste līksmo pēc pilnas programmas, kamēr dzirde, oža un garša darbojas stand by režīmā..un žurnālā ir daudz fotogrāfiju, daudz un dažādu, un man pielec, ka nav svarīgi vērtēt vai tās ir labas vai sliktaas, nav svarīgi, vai autori raksta labi vai slikti, svarīgi ir tas, ka šis žurnāls ir kā gaidīts bērns, tāds laimīgs un apmierināts, ne velti kolēģe starp tā lapām glabā visādus niekus - pasažiera biļeti no Tukuma auto, ķiršu ziediņus.