bettyboob - March 22nd, 2006

Vakar reklāmu filmējām, vienam lielveikalam. Filmēšanas komandā izteikts sieviešu pārsvars, arī modeles beibes vien (ja neskaita Brokeri, kura solārijbrūnums, krāsotie, perfekti ieveidoti mati un manikīrs attaisno paviršību pieskaitot viņu pie meitenēm). Pati filmēšana aizņem stundas trīs, ne vairāk, pārējo dienas daļu pavadam dreifējot starp grimmētavu un Cinevilles virtuvi (kafijas litri, desmaižu tūkstoši, cigarešu dūmu mākonīši). Samiegojušās, dīvānā atslīgušās režisores runas plūdi, stilistes nervozā bubināšana, grimētājas stieptās čalas (..bet tuuu ziiiini), modeļu ķiķināšana reaģējot uz komplimentiem par viņu matu krāsu, ādas toni un vispārējo smukumu, lupatu, smāķu un rotaslietu krāšņi mirdzošais krāsainums - tas viss rada tādu koncentrētu sievišķības atmosfēru, viegli šķebinošu un, man personiski, arī mulsinošu, jo jūtos tajā ne savā ādā...Taču darbadiena beidzas un sākas vakars ar kanalizācijas problēmām, aprikožu sulu, ceptu kartupeļu čiepšanu no sveša šķīvja, aizmigšanu un nemierīgu gulēšanu un sapni ar negribētu slepkavību un attaisnojošu spriedumu un bučošanos pa baložpilniem kaktiem.

Hedhanteri uzbrūk! Pie kam viņi noteikti visi grib iepazīties klātienē, bet es nu galīgi nemīlu tāda tipa iepazīšanās, kur jāizliekās par labu un brīnišķīgu. Es nemaz neesmu laba un brīnišķīga, man vienkārši CV ir labs un brīnišķīgs, bet es tur nepričom.