bettyboob - March 13th, 2006

Pagājšnedēļ murgi vien rādījās, bet nu jau pāris naktis sapņoju pasakas. Šonakt trīs reizes biju Tokijā - pirmās divas reizes viena pati un uz neilgu laiku, vazājos pa milzīgu japānisku lielveikalu, sēdēju ar latviešu meitenēm kafejnīcā, braukāju ar metro (metro vispār pēdējā laikā bieži redzu sapņos, dažādu pilsētu metro); trešo reizi kopā ar vīru un bērnu (tādu sprogainu mazītiņu puiku) ievācāmies viesnīcas numurā ar debešķīgu vannasistabu (kūpoša dziļa vanna, silti gludi dvielīši, ziedi un smaržīgas ziepes), aiz loga skats uz Tokiju, bezgalīgu, atmosfēras dūmakā ietinušos, pliks mazulis sēž uz gultas malas un smejas...
no rīta, kad šallēs satinusies desoju uz trolejbusa pieturu, man zvana viena sieviete (no personālatlases firmas, kā vēlāk izrādījās) un interesējas vai es nesen esmu bijusi Japānā. Saku, jā, bija tāda lieta, pavisam nesen...

Šodien nav ne iedvesmas ne gribasspēka, toties ir mirusī līnija (dedlains) - tieši pusnaktī, pilnmēnesim zaigojot, man jānospiež send...
Mājasdarbus ar neesmu izpildījusi - nav nofočēts ne ģeniāls portrets, ne Aina Va (tāpēc, ka nezinu kur meklēt šo mistisko personu).
Eh, tauta pa pasauli klejo - igauniete ar nīderlandieti kaut kur Korejā, Ķīnā un pēc tam uz Japānu, kur viņiem piebiedrosies ungārs, lai masveidā baudītu sakura ziedēšanas reibinošo neprātu; amerikānis dosies uz Yucatan peninsula...utt