(no subject)
Mar. 5th, 2006 | 02:15 pm
Filma "Kapote" (lieliskais Seymour Hoffman!!!) seanss sestdienā 19.00.
Skatoties filmu, brīžiem sastingstu un nespēju pakustēties, pat pamirkšķināt acis ne. Hofmana balss un skatiens mani hipnotizē kā tādu pusaugu trusīti. Trauslums UN cietsirdība arī.
Atkal sēžu pēdējā rindā starp pārīšiem, kuri visu filmas laiku bučojas, vien retu reizi pametot acis uz ekrāna pusi, un pēc filmas beigām secina, ka šitik gruzīgas filmas filmēt vispār nav nekādas vajadzības.
Man patīk sēdēt pēdējā rindā, jo tur var izstiept kājas neliekot tās nevienam uz galvas un neviens no aizmugures neko neliek uz galvas tev. Vai arī varbūt tam ir kāds sakars ar to, ka dzīvoju pēdējā stāvā.
Šodien man iet secen pastaiga gar jūru un pankūkas. Vismaz uz dažiem brīžiem izslēdzu mīlas reiboni, sapņus par Barselonu, kanonu dauzoņu.
Skatoties filmu, brīžiem sastingstu un nespēju pakustēties, pat pamirkšķināt acis ne. Hofmana balss un skatiens mani hipnotizē kā tādu pusaugu trusīti. Trauslums UN cietsirdība arī.
Atkal sēžu pēdējā rindā starp pārīšiem, kuri visu filmas laiku bučojas, vien retu reizi pametot acis uz ekrāna pusi, un pēc filmas beigām secina, ka šitik gruzīgas filmas filmēt vispār nav nekādas vajadzības.
Man patīk sēdēt pēdējā rindā, jo tur var izstiept kājas neliekot tās nevienam uz galvas un neviens no aizmugures neko neliek uz galvas tev. Vai arī varbūt tam ir kāds sakars ar to, ka dzīvoju pēdējā stāvā.
Šodien man iet secen pastaiga gar jūru un pankūkas. Vismaz uz dažiem brīžiem izslēdzu mīlas reiboni, sapņus par Barselonu, kanonu dauzoņu.