(no subject)

Dec. 15th, 2005 | 01:33 pm

Tas bija vakar, kad viņš man uzcepa pankūkas un mēs mielojāmies. Vakar visu dienu pa māju.
Maiga, silta diena, biezs, izturīgs ledus. Bez bailēm un nedienām, bez pārpratumiem vai pārmetumiem. Bez pasaules aiz loga. Viņš labi gatavo, es gatavojos kļūt par māti. Brokastīs maizītes ar miega pastēti, pusdienās ceptas olas. Un vakariņās tās pankūkas ar āboliem, kondensēto pienu un saldējumu. Un tad tas. Pārgalvīga kā mazs puika dauzos un ampelējos, nenojaušot, cik bīstami tā raustīt tīģeri aiz ūsām. Kaut arī viņš guļ, šķietami ciešā miegā, jau sen nav modies. Taču tagad pamostas gan un paver vienu aci, veltot man stindzinošu visredzošu skatienu. Ledus izrādās plāns, čaukstot lūzt un zem tā, izrādās, nav nekā, varbūt vienīgi klusums, bet varbūt nekas.

Link | piebilst {7} teica | Add to Memories


(no subject)

Dec. 15th, 2005 | 06:31 pm

Gribu, lai dzīve atkal aizlēkšo aulēkšiem. Nepatīk man šitas rātnais riksis.

Link | piebilst {1} teica | Add to Memories