es arī tādās situācijās nezinu ko darīt - teikt un nožēlot vai neteikt un nožēlot. bieži cilvēki melo sev un citiem, sacīdami, ka labāk grib dzirdēt rūgto patiesību. bet tad, kad viņi to izdzird, tās teicējam nereti nākas nožēlot.
nē, man šķiet, ka cilvēki labāk mīl melus.
bet visu jau tāpat mūžīgi pie sevis nepaturēsi. kādreiz tas nāks laukā.
cilvēku attiecības ir iracionālas, tajās nav nekādas loģikas. varbūt tieši tur ir cilvēcīgo attiecību skaistums [no kura dažkārt tik ļoti gribas atpūsties]...