Pirmā diena pēc atvaļinājuma un man jau sāp galva

ēeeeenerdžī drink, ēeeeeenerdžī drink

Saņemt divus epastus no darba vadītāja vienā dienā laikam nozīmē, ka lieta sāk kļūt nopietna

Pirksti līki metās no drukāšanas. Gribu mašīnrakstītāju. Un gulēt arī gribu.

Pavasara vakara lietus un man ir melanholija.
Pažēlojiet mani

O, meitenei ir raksturs. Apvainoties jau pat tādi mazi sušķi māk.
Nez, cik daudz no mana rakstura netieši tiks ieaudzināts?

Mīļākais graužampriekšmets - klavieru pedāļi.
Mīļākā nodarbe dārzā - kaķa kaku meklēšana.
Mīļākā pseidomamma - formātzāģis.
Mīļākais dzēriens - kefīrs.
Mīļākā krāsa - pieneņu dzeltenais uz deguna.
Mīļākais mīļojiens - paplēst matus un pakošļāt ausi.

Kefīrūsas un kaimiņu uķipuķi

Es vairs neatceros, vai toreiz pavasaris bija tik pat auksts kā šodien. laikam jau nebija. Atmiņas ir pārāk siltas. Toties ievas ziedēja tāpat, tulpes bija atvērušās un narcises vispār ziedēja vairāk, nekā jebkad pēc tam. Zāle arī bija traki zaļa un saule cepināja pieri. Agrāk tam visam bija cita nozīme. Toreiz bija vienalga, cik silti vai auksti ir. Vai vasara jau atnākusi un vai ziema vēl tepat aiz stūra. Es toreiz nezināju, kā mana dzīve mainīsies šeit un tūlīt, tajā brīdi. Pārāk maz zināju un sapratu, bet varbūt tam vienkārši nebija nekādas nozīmes. Ja man vaicātu, kas ir mainījies, šķiet, ka man nav ko atbildēt, jo es nezinu vai vienkārši to nevar vārdos aprakstīt. Ir pagājuši x gadi. Laika nogrieznis manā dzīvē, kas citiem neizteiks neko, bet man visu.

Nu ir taču dzīvē arī kaut kas skaists. Un pat ļoti. Un tas nekas, ka es nesagaidīju KISS, jo aizmigu, tāpat skaisti bezgala.

Mana pēdējā laika labākā recepte - mozarellas siers ar triple italiano salātu izlasi no rimčika un ķiplokpipari. Nu visi tie rītiņi un sirmie var iet ratā, es pati sevi esmu vislabākā pavāre. Droši vien, ka visi tie pārgudrie ķertu trieku, ja uzzinātu, ka es ēdu rukolu ar baziliku, bet to nevar raksturot ar vārdiem. Vienkārši vislabākie salāti, ko es laikam jebkad būšu pagatavojusi.

Vakar skatījos noutbuku un sapratu, ka šī filma vēl ilgi būs manā favorītu topā. Nu patīk man romantika, tāda tīra, īsta un līdz galam.

Kā man patīk, kā smaržo mani mati pēc braukšanas pret vēju ar velo. Un bikses arī tā patīkami ož :)

Ir piektdiena, trešdaļa no mana rakstīšanas maratona ir piebeigta, bet nekas lāgā nav izdarīts. Un no kurienes man tas drausmīgaisnogurums, tiešām nesaprotu...

Kā man nepatīk žurnālisti, kas kko raksta ar mani sakarā un pie tam vēl neprecīzu informāciju. Un es vēl piedāvāju savu tel.nr., ja ir kādi jautājumi. Dusmojos nudien

man šodien gribas visu komplementāri integrēt visās komponentes savstarpēji un starpdisciplināri.

Ir gandrīz seši vakarā, es sēžu darbā un krāsoju lūpas, jo neko labāku šodien vairs izdarīt nevaru. Darba kaudze līdz piektdienai jānogrūž kaut kur, lai mierīgu karmu varētu doties rakstīšanas atvaļinājumā.

Beidzot. Izspiedu no sevis 1,5 lapu.

Domāju, ko stādīt un sēt savā dārziņā. Rukolu vai samtenes? Varbūt labāk puķuzirņus un šalotes sīpolus? Cukīnī un ķiploki točna, ka būs. Tomāti arī. Un baziliks. Vai varbūt labāk stādīt rozes?
Es jau iztēlojos, kā stādu leduspuķes pie durvīm un mārpuķītes ziedēs man zem virtuves loga, kad būšu nomazgājusi logus un ja pavasaris vispār atnāks šogad.

Mīļā Zobu feja!
Lūdzu atnes man Darba likumu jaunajā izdevumā!