|
Decembris 11., 2011
 | 16:46
Sāku cīnīties ar Student Finance England pieteikumu studiju maksas aizdevumam un tieku līdz sadaļai, kur jāuzrāda visas savas adreses pēdējo trīs gadu laikā. Pašā apakšā kroņa jautājums: "Why did you live there?" un ja neatbild, tad tālāk nevar tikt. Seriously? Uz stulbu jautājumu vēl stulbāka atbilde: "Because I had to live SOMEWHERE, obviously!" Reizēm Anglija vienkārši fascinē ar savām idiotiskajām formalitātēm un birokrātiju.
UPD: vēlāk izdomāju, ka tajās ailītēs vienkārši ielikšu dziļdomīgu strīpiņu. Divās ieliku, tagad jau pieteikumu nosūtīju un atcerējos, ka vienā palika tas mans grandiozais teksts. Johaidī!
Mūzika: jason mraz - if it kills me
|
Septembris 14., 2011
 | 15:57
Vakar kā ar bomi pa galvu. Ka jāstudē vēsture. Tā ir patiešām vienīgā lieta, par kuru, liekot roku uz sirds, varu teikt, ka mani aizrauj. Pat tad, kad mācījos arhitektūru, mani interesēja tikai vecās ēkas, tradīciju saglabāšana un vēstures iepīšana jaunās ēkās un celtnēs. Nekas, no tām jaunajām blēņām man nepatīk. Mans mīļākais filmu žanrs ir vēsturiskās filmas, un mana istaba droši vien drīz iebruks no vēstures grāmatu pārpilnības. Un tas viss ir bijis man acu priekšā, bet es tikmēr esmu naktīm negulējusi, domājot, ka nespēju atrast savu vietu uz pasaules. Studējot vēsturi, ir jāmāk daudz runāt, rakstīt un lasīt. Hei, 3 lietas, kas man padodas! Un nevis matemātikas, fizikas, ķimijas un sazin kas vēl. Draudzene vakar teica, bet kapēc ne un man galvā tik daudz šaubu, jo tā īsti nemaz nekad nebiju aizdomājusies, kādas profesijas ir tur ārā, priekš vēsturi studējošajiem, izņemot skolotāju. Bet vakar vakarā palasīju, papētīju, un patiesībā izskatās, ka ja es aizietu studēt vēsturi, pieķerot klāt vēl politiku, es varu pēcāk strādāt žurnālistikā, TV. Iespējas ir daudz un dažādas, jo studējot vēsturi, attīsta analītisko domāšanu, runātprasmes, informācijas vākšanu un apstrādi, spēj tik saukt. Un visas šīs lietas mani aizrauj, un man nav jāšķobās un kaut kas sev jāuzspiež.
Tajā pašā laikā es apzinos, ka man ir tendence ātri aizrauties ar jaunām idejām, un tikpat ātri izčākstēt. Tapēc esmu atradusi, ka manas pilsētas universitātē ir tāds kā sagatavošanas kurss vēstures bakalaurm, aptuveni pusgadu, pa vakariem. Domāju, ka jāiet iemēģināt, un tad jau redzēs vai tas mani paķers, vai tomēr nebūs tas īstais.
"With a history degree you can aspire to be prime minister, press baron and media mogul, overlord of the BBC, 'the most famous lawyer in the land', archbishop of Canterbury, top spook, leading diplomat, police chief, Oxbridge chancellor and vice-chancellor, England footballer and football manager, or chairman of the richest football club in the world, famous comedian or celebrated pop musician, bestselling novelist, trade union boss, business millionaire and perhaps even one day monarch of the realm."
Mūzika: the tudors soundtrack - wolsey commits suicide
|
Jūlijs 1., 2011
| 15:06
Atnāca mācību materiāli!!! Es esmu tik priecīga, pat pati nezinu kapēc. Varbūt caur šo visu atklāšu sevī jaunu mīlestību pret matemātiku. Nav jau tā, ka man nebūtu patikusi, bet pamatskolā kad bija jāmācās pamati, bastoju, bet pēc tam vairs neko nevarēju iemācīties, jo nebija pamatu. Tagad būs ko darīt pa vakariem.
+ atvēru šī gada ISA kontu (var uzkrāt naudiņu un neapliek ar nodokļiem) un ieliku pirmās 6 mārciņas. Nav daudz, bet sākums. Izlēmu, ka tā kā man ir apsēstība ar apaļām summām (visu naudu, kas vakarā man makā ir palikusi zem mārciņas vispār metu vienā milzīgā bundžā), tad vienmēr centīšos savā kontā turēt apaļas summas, bet visus pārpalikumus uzreiz pārskaitīt uzkrājumos. Cik daudz apaļošu, protams atkarīgs no situācijām un iespējām, bet tāpat. Kaut kāds apzinīguma periods man šobrīd iestājies. Gribās mācīties, augt un būt labākai. Zinu, ka šie iedvesmas periodi ir pārejoši, bet kamēr ir, jāmēģina izspiest maksimālo.
Mūzika: adam lambert - sleepwalker
|
Jūnijs 15., 2011
 | 15:44
Nekad neticētu, ka man vēlreiz dzīvē būs jāliek matemātikas eksāmens, turklāt angļu valodā un Anglijā, ha!
Jā, es to izdarīju, šodien pieteicos distance learning kursam matemātikā. Vidusskolā diemžēl ieguvu švaku D, tapēc izlēmu, ka jānoliek vēlreiz, par skādi jau nenāks, ja jau taisos vēl kādu laiku te palikt. Esmu pašlaik sapriecājusies kā mazs bērns, vī! Par matemātiku, damn it!
Garastāvoklis:: grrreat!
|
Marts 31., 2010
| 12:15 - godkaariibas pashuzruna
Esmu vienmeer mazliet (labi stipri) nozheelojusi, ka skolaa nemaaciijos labi. Nav jau taa, ka maaciijos slikti, man vienmeer ir bijusi dabas dota laba atminja, labas runas speejas (kas mani biezhi ir glaabushas) un vienmeer esmu maaceejusi, minimaali kaut ko darot, taapat tikt no visaam situaacijaam aaraa ar sameeraa labaam atziimeem. Bet tieshi tas mani tagad kremt, ka es nekad nepuuleejos, man viss viegli naaca un to pienjeemu par pashsaprotamu. Mamma vienmeer centaas man ieskaidrot, ka ir labi jaamaacaas, nevis vienkaarshi labi, bet maksimaali labi. Man taa riebaas, ka vinja man naaca virsuu un teica, ka man jaabeidz skola "ar zeltu". Man shkjita, ka tas vinjai taads post-padomju sindroms, kad deva kaut kaadu baigo diplomu, ja pabeidzi visus priekshmetus uz 5. Liidz 7 klasei, mani bakstiija par visu. Ja es atnaacu maajaas ar 9, tad mani neviens neslaveeja, bet izlamaaja, kapeec neesot 10. Un man tas taa piegriezaas, ka es vienkaarshi visu palaidu pashpluusmaa. Un liidz ar to, aizveeru sev tik daudzas durvis. Lai cik es nebuutu haotiska un briizhiem stipri pastulba (es to apzinos), manii iekshaa seezh mazs perfekcionists un mana godkaariiba paarsniedz videejaas normas. Es gribeetu sevi redzeet vislabaakajaas vietaas, visaugstaakajos postenjos. Es gribeetu sevi redzeet vislabaakajaas skolaas, bet pateicoties tam, ka periodaa no 16 - 18, kad vajadzeeja iespringt uz labaam atziimeem, es dzerstiijos un vazaajos apkaart, un neredzeeju taalaak par savu degungalu, kas tagad mani ir atstaajis ar stipri videeja liimenja atestaatu un labu kvalifikaacijas diplomu. Bet luuk, man laikam ir manas mammas slimiiba, jo labs diploms man neder, man der tikai izcils. Un es vairs nekad muuzhaa nevareeshu paskatiities uz taadaam universitaateem kaa Oxford, Cambridge, Harward, Ivy League. Jaa, es zinu cik smiekliigi tas izklausaas, jo tas it kaa nemaz nav vajadziigs. Nekur nav teikts, ka tajaas universitaatees es sanjemtu labaaku izgliitiibu, bet runa ir par ideju kaa taadu. Ka ir lietas, kuras es nekad nevareeshu dariit, ka man nav izveeles, ka ar savaam atziimeem es jau esmu sevi ierindojusi noteiktaa kategorijaa, kas meetaajas kaut kur pa vidu starp pareejaam viduveejiibaam. Un tas man kremt, jo man nepatiik buut kopaa ar paareejiem, man gribaas buut labaakajai.
|
|
|
|