|
Jūlijs 27., 2016
 | 14:38
Smieklīgi ar to vegānismu - nu jau stabili vairāk kā pusgadu esmu pavisam oficiāli nomainījusi ēšanas paradumus, bet šodien pirmo reizi piefiksēju, ka man paliek slikti no jogurta smaržas. Iegāju Andija ofisā un uzreiz iesitās degunā tik riebīga smaka, ka domāju kāds novēmies, izrādās viņš jogurtu pusdienās esot apēdis.
|
Jūlijs 26., 2016
| 22:00
Atveru ziņas un gribas raudāt. Kas notiek ar pasauli, kādos laikos dzīvojam? Sāk kļūt jau pavisam ikdienišķi katru dienu lasīt par kaut kādiem teroraktiem, nažu saduršanām, apšaudēm. Tāda sajūta, ka ir pienācis kaut kāds vardarbības laiks. Neņemos sēdēt un šķirot vai viss ir tikai saistīts ar ISIS. Domāju, ka nē.
Domāju, ka vardarbība baro vardarbību - jo vairāk tās būs, jo vairāk visur modīsies ļauni cilvēki ar ļaunām dziņām, kuri līdz šim varbūt ir sēdējuši klusu.
|
Jūlijs 25., 2016
| 08:25
Nav ko vienai pašai svētdienas vakarā skatīties romantiskas sirdi plosošas filmas (Me Before You). Tagad sēžu darbā ar nopampušu seju no visas tās raudāšanas.
Fakts, Emilia Clarke vienmēr būs mana girl crush.
Mūzika: x ambassadors - unsteady
|
Jūlijs 10., 2016
| 22:05
Šodienas spāņu valodas nodarbībā skolotāja uzteica mani, ka man esot dabiska spēja mācīties valodas, kas bija visnotaļ patīkami, ņemot vērā, ka pēdējos pāris mēnešus man ir bijusi sajūta, ka vecums nenāk viens - t.i., ir kļuvis daudz grūtāk visu atcerēties un atlicināt laiku kaut kādu vārdiņu iegaumēšanai. Tomēr ir forši, ka mana spēja intuitīvi saprast kā valoda 'strādā', bez nekādu likumu un izņēmumu atcerēšanās, jorpojām ir dzīva. Tāda pati biju arī skolā - vienmēr bija sajūta, ka zināju kā pareizi jāizsakās angliski, bet nezināju nevienus likumus un locījumus, pagātnes vai nākotnes formas. Viss bija intuitīvi.
Jūtos jau tādā līmenī, ka varētu sākt burties cauri kādām pavieglākām spāņu grāmatiņām. Nevaru sagaidīt kad zināšu valodu tādā limenī, ka varētu ceļot un komunicēt ar citiem. Vienmēr esmu gribējusi zināt daudz valodu, jo vairāk jo labāk.
|
| 10:55
Šodien pirmo reizi mūžā mēģināju meditēt. Vienkārši atveltīt 10 minūtes sava laika apsēsties mierā, klusumā un nedomāt ne par ko, izņemot elpu un ķermeni. Sapratu to, ka esmu uzvilkta kā tāda stīga - pat vienkārši mierīgā svētdienas rītā, stundu pēc pamošanās, viss ķermenis, īpaši pleci, bija uzvilkti, elpa saraustīta un īsa, domas vienā mudžeklī. Turpināšu mēģināt meditēt. Šķiet, ka mana šī gada misija ir sakārtot galvu. Ja pagājušogad koncentrējos uz fizisko labsajūtu, šogad viss ir par garīgo veselību.
|
|
|
|