|
Oktobris 25., 2013
 | 16:18
Nu ko varu jums pastāstīt? Jaunais darbs ir lielisks, bet par izaicinājuma trūkumu nevaru sūdzēties. Sākot ar faktu, ka jau pirmās dienas pirmajās piecās minūtēs varēju atmest domu, ka varēšu lēni pie visa pierast un man ļaus savā nodabā ieslīdēt darba ritmā - man uzreiz bija saruna ar Andiju, darbu saraksts, minimālas instrukcijas, visi aizņemti, nevienam neko paprasīt nevar. Būtībā ir tā, ka tikai mēs ar Andiju rasējam - pārējie nodarbojas ar būvniecības uzraudzīšanu, plānošanu, dokumentiem utt. Kad Andija nav birojā (kas ir bieži), man nav kam ko prasīt un atkal palīdz māte Gūgle. Vakar jau 10 no rīta, sparīgi skrēju pakaļ abiem priekšniekiem uz vienu no lielajiem objektiem, kur jutos kā idiote, sekojot Andijam līdzi cauri visai trīs stāvu ēkai, spiežoties ar viņu kopā vīriešu tualetēs starp pisuāriem un gudri mājot ar galvu, ka saprotu visu ko viņš man saka.
Bet tajā pašā laikā, neizskaidrojamu iemeslu dēļ Andijs man ļoti tic. Tic, ka es varu. Tāpēc jau šodien, 6.30 no rīta man bija jāaizstāj savs priekšnieks vietējo uzņēmēju sanāksmē, kur aptuveni 40 dažādu profesiju pārstāvji stādās priekšā, prezentē ko viņi dara, kādas darba iespējas meklē, ko var piedāvāt utt. Tā nu arī man tur bija jāstāv un jāsniedz runa par savu uzņēmumu, par ko man vakar, pirms gulētiešanas, panika nāca virsū. Bet viss izvērtās ļoti jauki, visi cilvēki bija šokā, ka Andijs mani izsūta uz šādu pasākumu manā otrajā darba dienā - man tika klapēts pa plecu, visi uz mani mīlīgi skatījās, sak, kāda maza meitenīte te atnākusi, kūkoja cik es esot jauka (daļa cilvēku mani atpazina no avīzes - jo es biju vietējā avīzē minēta kā jaunais uzņēmuma darbinieks), ka Andijam nākamajā sanāksmē būs nepatikšanas, bet kāds pat izteica variantu, ka Andijam varētu salauzt kājas, lai es varētu nākt uz sanāksmēm viņa vietā! :D Sanāksmē bija arī aģente no firmas, caur kuru mani pieņēma manā darbā, kura vispār man metās ap kaklu aiz lepnuma, ka es jau otrajā dienā darot kaut ko tādu. Visā visumā esmu apmierināta. Nogurusi, bet apmierināta. Man nav ne jausmas, ko nākotne nesīs, visticamāk jaunus riskus, jaunas situācijas, bet es domāju, viss būs labi. Tagad gan eju pasnaust.
|
Oktobris 24., 2013
| 07:42 - jauns darbs, jauna dzīve
Bet tā diena taču ir klāt!
Un ar neko īpašu pagaidām neizceļas - pamodos tikpat dusmīga un aizpampusi kā katru rītu. Un mazliet škebina kā pirms jebkā satraucoša manā dzīvē. Man ir bail.
|
Oktobris 8., 2013
| 20:19
Guess who got the job????!!!
|
Oktobris 6., 2013
 | 17:55
Uhū, es pabeidzu darbu, kuru man arhitekts iedeva uz šīm brīvdienām. Protams, nezinu vai esmu visu izdarījusi 100% kā nākas, bet visas lietas, kuras nesapratu, esmu pierakstījusi lai varu rīt uzdot jautājumus. Bet lielos vilcienos viss ir izdarīts. Es atcerējos kā strādāt ar programmu, un arī tehniskās lietas vairs nav tik biedējošas - ar nelielu gūgles palīdzību, es sāku saprast kas un kā. Arī ja nedabūšu darbu, es vienkārši jūtos priecīga, ka nepadevos, ka izdarīju cik varēju.
Mūzika: chase & status - lost and not found
|
Oktobris 5., 2013
| 13:31
Šīs brīvdienas būs all work, no play. Bet ko es darīšu? Es rasēšu! Jūtos mazliet savādi - neesmu atvērusi AutoCAD kādus 4 gadus. Man likās, ka tas būs kā braukt ar riteni, bet pirmās 10 minūtes bija briesmīgas - es neatceros komandas, es neatceros kā ko darīt, es nespēju saprast kā var 4 gados visu aizmirst. Es biju viena no labākajiem rasētājiem, un zināju tik daudzus trikus un rasēju tik ātri kā neviens. Turklāt es pārstāju lietot AutoCAD tieši ap to laiku kad iznāca 2009, kurā viss interfeiss bija izmainīts, un man ļoti nepatika. Tagad jūtu, ka jāpalasa kāda mācību grāmata lai saprastu kas vispār notiek un kā kas jādara.
Nepalīdz arī tas, ka pavisam neesmu pazīstama ar angļu projektiem - daudz kas liekas pazīstams, bet tajā pašā laikā, valodas ziņā, es jūku prātā, jo nezinu tik daudzas lietas, vārdus, kas ko nozīmē, kā ko izskaidrot, būvniecības likumdošanu utt.
Un vislielākā nožēla, ka bija jāatgriežas pie Windows. Labi, man šobrīd ir gan Linux gan Windows uz datora. Windows tikai priekš rasēšanas, bet es biju aizmirsusi cik Windows ir pretīgs un jau tagad, tikai lietojot internetu, dators jau karst un pūš un ņemās, kamēr ar Linux es varēju darīt simtiem lietu kopā, nebija nekādu problēmu. Fui, Windows.
|
|
|
|