|
Oktobris 8., 2012
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) samantta | 18:54
Jums ir kādreiz sajūta, ka satiekat cilvēku, un jau pirmajā sekundē jūtat, ka starp jums kaut kas ir? Es te nedomāju visādas kaislības, šmaislības, es te vairāk par draudzību un saprašanos. Es, piemēram, esmu izteikti nekomunikabls cilvēks, kuram ir grūti piespiesties ar kādu veidot kontaktu. Lielākoties mani cilvēki neinteresē. Bet tajā brīdī, kad Vikija sāka parādīties mūsu stāvā, ejot garām manam galdam, es viņu pamanīju, un pie sevis nodomāju, cik glīta meitene. Jā, man patīk skatīties uz skaistām meitenēm, un es apbrīnoju skaistus cilvēkus. Un tad Vikija pievienojās manai komandai uz nedēļu kā papildus darbinieks, kas palīdz tikt galā ar lielajiem darba apjomiem, mēs pārmijām pāris vārdus, bet sasmaidījāmies jau no pirmās reizes, jo viņa ne tikai ir pievilcīga, bet liekas ārkārtīgi gudra un artikulēta (es vienkārši ieslīgtsu ekstāzē labi artikulētu cilvēku tuvumā). Pa to vienu nedēļu mēs daudz nerunājām, jo izskatās, ka arī viņa nav no cilvēkiem, kas mēģina visiem iepatikties, pačalot un līst kur nevajag, taču cik esam komunicējušas, es vienkārši jūtos nenormāli brīvi un sirsnīgi, un mēs visu laiku smejamies. Un šodien viņa mani ieraudzīja parkā, ēdot manas pusdienas, un tā kautrīgi pienāca klāt, bet Ela jau bija atkal par kaut ko pārgriezusi acis, neļaujot mums normāli parunāt, tik apvaicājāmies viena otrai kā iet un kas jauns, man jau bija jāiet atpakaļ. Bet es zinu, ka es nenormāli gribētu kādreiz ar viņu kaut kur aiziet, pasēdēt pie kafijas tases, parunāties, paskatīties, kas zin, ja nu mēs patiešām esam līdzīgas.
Tā redz, pienāk laiki, kad arī man apnīk būt vienīgajai puišu baros, un gribās kādu draudzeni.
|
Reply
|
|
|