|
Maijs 6., 2012
 | 12:41
Reizēm es nevaru izturēt, kā ikdienas sīkumi var mani izvest no pacietības un sabojāt man dienu. Labi, šis varbūt nebūtu liekams kategorijā sīkums. Tu aizdod draugam naudu, redzot, ka viņam grūti, vajag palīdzēt. Aizdod uz laiku un pasaki termiņu, kad tev šo naudu OBLIGĀTI vajag atpakaļ. Pienāk noteiktā diena, no drauga, protams, ne ziņas, ne miņas, uz īsziņām arī neatbild. Nu jau otrā diena. Es neesmu nekāds briesmonis, es saprotu, ka katram ir grūti, un, visticamāk zinu kas par lietu, ka tās naudas nebūs. Labi, kaut kā izvilkšu, bet tas PRINCIPS! Nu kapēc nevar uzreiz padot ziņu, ka, hei, man te problēma, vai varu atdot tev vēlāk? Bet šitā neatbildēšana jau divas dienas ir mani uzvilkusi tā, ka tas, kas sākumā būtu nokārtots mierīgi, tagad būs ļoti nesmuki, turklāt ir sabojājis manas brīvdienas. Tulīt jādodas ciemos uz pusdienām, krāsnī cepās banānu kūka, bet man ir tāds garastāvoklis, ka tikai uz masu slepkavību. Jau apdedzināju pirkstus, apsitu muguru pret ledusskapja durvīm un pakliedzu. Droši vien banānu kūka nebūs laba - ja es gatavošanas laikā esmu bijusi dusmīga, reti kas sanāk ēdams.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
